<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>baltic-ireland.ie &#187; baltic-ireland.ie</title>
	<atom:link href="http://baltic-ireland.ie/category/iepazisti-iriju/vesture/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://baltic-ireland.ie</link>
	<description>Pašiem sava republika!</description>
	<lastBuildDate>Mon, 13 Feb 2012 02:25:08 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.1</generator>
		<item>
		<title>St. Swithin Day</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2009/07/11478/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2009/07/11478/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 17 Jul 2009 16:29:52 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Inguna Mieze</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vēsture]]></category>
		<category><![CDATA[Īrija]]></category>
		<category><![CDATA[St. Swithin Day]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/?p=11478</guid>
		<description><![CDATA[Tāpat kā senie latvieši, arī īri gadsimtiem ir vērojuši dabu un centušies prognozēt laika apstākļus. Īru folklorā 15.jūlijs ir St. Swithin Day un tiek uzskatīts &#8211; ja līst šajā dienā, tad līs vēl turpmākās 40 dienas un naktis līdz 23.augustam.
St. Swithin, Vinčesteras bīskaps, bija ievērojama 9. gadsimta personība, kas bija klerikālis un Anglijas karaļa Etelvulfa [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2009/07/11478/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>No Edgeworthstown līdz Mītavai</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2009/06/11058/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2009/06/11058/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 10 Jun 2009 14:37:54 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Inguna Mieze</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vēsture]]></category>
		<category><![CDATA[Edgeworthstown]]></category>
		<category><![CDATA[Īrija]]></category>
		<category><![CDATA[Jelgava]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/?p=11058</guid>
		<description><![CDATA[Tos, kas interesējas par vēsturi, nedaudz varētu pārsteigt fakts, ka pastāv saikne starp kādu nelielu Īrijas pilsētiņu un Latviju. Vēsturiska persona, par ko varam lasīt enciklopēdijās un kas ir dzimusi Īrijā, sava mūža pēdējo laiku ir dzīvojusi Latvijā.

Henry Essex Edgeworth, arī pazīstams kā L&#8217;Abes Edgeworth de Firmont, katoļu priesteris un Francijas karaļa Luija XVI biktstēvs, [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2009/06/11058/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>5</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>St. Patrick’s Day vēsture</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2008/03/1245/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2008/03/1245/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 15 Mar 2008 22:00:12 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Inguna Mieze</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vēsture]]></category>
		<category><![CDATA[St. Patrick’s Day]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/v2/?p=1245</guid>
		<description><![CDATA[Ja jūs domājat, ka 17. marts ir vienkārši diena, kad uzsaukt tostu Īrijai un saņemt atļauju gavēņa laikā ēst liellopa gaļas sautējumu ar kāpostiem, tad der atcerēties, ka kādreiz šī diena bija reliģiski svētki.
Šie svētki aizsākas ļoti sirmā senatnē, kad ķelti godināja daudzus svētos, devās svētceļojumos, kam sekoja vienkāršas svinības ar ēšanu, dzeršanu, dejām un [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2008/03/1245/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>19</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Bardu savienība.</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2008/01/2414/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2008/01/2414/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 27 Jan 2008 19:00:47 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Laima Ozola</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/v2/?p=2414</guid>
		<description><![CDATA[Cik veca ir civilizācija, tik senas ir slepenās biedrības.
Kā savā grāmatā “Slepeno organizāciju vēsture” atklāj Arvīds Plaudis, pirmās slepenās biedrības bija jau antīkajā pasaulē.
Savas vislielākās varenības laikos ķelti apdzīvoja tagadējās Īrijas, Anglijas, Francijas, Spānijas un vairāku citu valstu teritorijas līdz pat Balkānu pussalas ziemeļdaļai un Mazāzijai. Nevienas no minētajām valstīm torez (3. gs. p. m. [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2008/01/2414/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Īru Ziemassvētku tradīcijas.</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2007/12/3270/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2007/12/3270/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 23 Dec 2007 22:00:25 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Inguna Mieze</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/v2/?p=3270</guid>
		<description><![CDATA[Liela daļa latviešu, kurus liktenis ir atvedis šurp, uz Zaļo salu, ir jau iepazinuši šejieniešu tradīcijas daudzu gadu garumā. Tomēr vienmēr ir kaut kas, ko mēs nezinām. Īru tautas Ziemassvētku tradīcijas sasaucas ar daudzu pasaules valstu tradīcijām, arī latviešu.
Mūsu senči saulgriežos vēla bluķi – veica rituālu, lai palīdzētu saulei iet kalnup, bet senie ķelti ziemas [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2007/12/3270/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Halloween.</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2007/09/5055/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2007/09/5055/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 26 Sep 2007 19:00:58 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Laima Ozola</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/v2/?p=5055</guid>
		<description><![CDATA[Tuvojas Halloween. Veikalu plaukti jau ir pilni ar visdažādāko veidu ķirbjiem, raganām, skeletiem un citiem mošķiem. Bērni savās pre-school, Montessori school un arī lielajās skolās izkrāso ķirbjus un atbilstoši rotā telpas.
Kā radās Halloween? Pats vārds Halloween radies katoļu baznīcas iespaidā no nepareizi saīsinātā nosaukuma “All Hollows Day”, kas bija katoļu svētki par godu svētajiem un [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2007/09/5055/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>3</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Galveja, Korka, Limerika.</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2007/08/5908/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2007/08/5908/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 12 Aug 2007 10:00:32 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Laima Ozola</dc:creator>
				<category><![CDATA[Īrija]]></category>
		<category><![CDATA[Vēsture]]></category>
		<category><![CDATA[Cork]]></category>
		<category><![CDATA[Galway]]></category>
		<category><![CDATA[Limerick]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/v2/?p=5908</guid>
		<description><![CDATA[Galveja. Galway. Īru valodā Gaillimh.
Galvejas cietoksni 1124. gadā dibināja Konahtas karalis Tairrdelbach mac Ruaidri Ua Conchobair un tā kļuva par Konahtas karaļu jūras bāzi. 1232. gadā to ieņema normāņu karotājs Richard Mor de Burgh.
1484. gadā apmetne ieguva pilsētas tiesības. Pilsētas iedzīvotāji bija normāņu izcelsmes, bet vara pilsētā bija četrpadsmit valdošo tirgotāju ģimeņu rokās. Apkārtējiem īru [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2007/08/5908/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Ievērojamākie politiķi Īrijas vēsturē.</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2007/07/6060/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2007/07/6060/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 27 Jul 2007 20:00:23 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Laima Ozola</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/v2/?p=6060</guid>
		<description><![CDATA[Henrijs Gratans (Henry Grattan) (1746 &#8211; 1820). Gratans bija īru patriots un politiķis, kas 1775. gadā tika ievēlēts parlamentā un aktīvi aizstāvēja katoļu tiesības.
Teobalds Volfs Tons (Theobald Wolfe Tone) (1763 &#8211; 1798). Tons ieguvis labu izglītību Trinity College, studējis tieslietas un izveidojis militārista karjeru. Tons tiek raksturots gan kā īru nacionālisma pamatlicējs, gan kā vienmēr [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2007/07/6060/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>O`Donnell, MacDonnell &#8211; īru uzvārdi.</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2007/06/6534/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2007/06/6534/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 17 Jun 2007 19:00:49 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Laima Ozola</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vēsture]]></category>
		<category><![CDATA[īru uzvārdi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/v2/?p=6534</guid>
		<description><![CDATA[Īrus visā pasaulē var viegli atpazīt pēc uzvārda. Jo tikai īru uzvārdi sākas ar O` vai Mac.
Uzvārdu vēsture meklējama tālā pagātnē. Īru uzvārdi nāk no gēlu valodas. Ap 17. gadsimtu, kad īri un īru valoda, tika apspiesti, daudzas ģimenes angliskoja savus uzvārdus. Tā piemēram, no īru uzvārda Mac Giolla Bhride sanāca MacBride, no Ó Briain [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2007/06/6534/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Doles muiža piederēja īram</title>
		<link>http://baltic-ireland.ie/2007/05/6801/</link>
		<comments>http://baltic-ireland.ie/2007/05/6801/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 24 May 2007 20:00:45 +0000</pubDate>
		<dc:creator>baltic-ireland.ie</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vēsture]]></category>
		<category><![CDATA[Doles muiža]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://baltic-ireland.ie/v2/?p=6801</guid>
		<description><![CDATA[Salaspils novada Doles salā, kādreizējā Doles muižas centra (Hof Dahlen) teritorijā kopš 1977. gada darbojas Daugavas muzejs. Muzeja misija ir iepazīstināt sabiedrību ar Daugavas reģiona unikālo vēsturi kā nozīmīgu Latvijas un Eiropas kultūras mantojuma sastāvdaļu. Izdarot pētījumus par Doles muižas vēsturi no XVII gadsimta līdz mūsdienām, noskaidrojās, ka 1743.—1749.gadā Doles muiža piederēja īru izcelsmes Krievijas [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://baltic-ireland.ie/2007/05/6801/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>

