Henrijs Gratans (Henry Grattan) (1746 - 1820). Gratans bija īru patriots un politiķis, kas 1775. gadā tika ievēlēts parlamentā un aktīvi aizstāvēja katoļu tiesības. Teobalds Volfs Tons (Theobald Wolfe Tone) (1763 - 1798). Tons ieguvis labu izglītību Trinity College, studējis tieslietas un izveidojis militārista karjeru. Tons tiek raksturots gan kā īru nacionālisma pamatlicējs, gan kā vienmēr neapmierināts imperiālists.
Īrus visā pasaulē var viegli atpazīt pēc uzvārda. Jo tikai īru uzvārdi sākas ar O` vai Mac. Uzvārdu vēsture meklējama tālā pagātnē. Īru uzvārdi nāk no gēlu valodas. Ap 17. gadsimtu, kad īri un īru valoda, tika apspiesti, daudzas ģimenes angliskoja savus uzvārdus. Tā piemēram, no īru uzvārda Mac Giolla Bhride sanāca MacBride, no Ó Briain - O’Brien, no Mac Bradaigh - Brady, no Ó Conaill - O’Connell u.t.t.
Salaspils novada Doles salā, kādreizējā Doles muižas centra (Hof Dahlen) teritorijā kopš 1977. gada darbojas Daugavas muzejs. Muzeja misija ir iepazīstināt sabiedrību ar Daugavas reģiona unikālo vēsturi kā nozīmīgu Latvijas un Eiropas kultūras mantojuma sastāvdaļu. Izdarot pētījumus par Doles muižas vēsturi no XVII gadsimta līdz mūsdienām, noskaidrojās, ka 1743.—1749.gadā Doles muiža piederēja īru izcelsmes Krievijas augstmanim, grāfam Pēterim de Lasī (Peter Count de Lacy).
Ķeltu kultūras mantojums mūsdienu Īrijā ir nenoliedzami liels. Valoda un daudzas tradīcijas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Vēl joprojām īru valodā, kas cēlusies no seno ķeltu valodu saimes, runā ap 1 milj. cilvēki. Noteikti būsiet pamanījuši arī ķeltu krustus - augsti, ar grebumiem izrotāti akmens krucifiksi ar apli centrā.
SVĒTAIS PATRIKS. 5. gadsimtā Patriku sagūstīja īru sirotāji un aizveda verdzībā uz Olsteru. Viņam izdevās izbēgt un nokļūt Francijā. Francijā Patriks kļūst par priesteri un pēc kāda laika atgriežas Īrijā, lai pievērstu īrus katoļticībai. Leģendas vēsta, ka Patriks esot dziedinājis slimos, atdzīvinājis mirušos un, zvanot zvanu, izdzinis no Īrijas čūskas.
Ņūgreindža. Pirmie ieceļotāji no kontinenta uz salas ieradās ap 4000. gadu pirms mūsu ēras, atvedot sev līdzi gan primitīvus darbarīkus, gan iemaņas lauksaimniecībā. Tā Īrijā radās pirmās kopienas. Neolīta laikmeta kapenes Ņūgreindžā , kas varētu būt veidojušās ap 3000. gadu p.m.ē., tiek uzskatītas par nozīmīgāko šāda veida apbedījumu vietu Eiropā. Ķeltu leģenda stāsta, ka šeit ir apglabāts Taras valdnieks.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie