Ķeltu kultūras mantojums mūsdienu Īrijā ir nenoliedzami liels. Valoda un daudzas tradīcijas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Vēl joprojām īru valodā, kas cēlusies no seno ķeltu valodu saimes, runā ap 1 milj. cilvēki. Noteikti būsiet pamanījuši arī ķeltu krustus - augsti, ar grebumiem izrotāti akmens krucifiksi ar apli centrā.

SVĒTAIS PATRIKS. 5. gadsimtā Patriku sagūstīja īru sirotāji un aizveda verdzībā uz Olsteru. Viņam izdevās izbēgt un nokļūt Francijā. Francijā Patriks kļūst par priesteri un pēc kāda laika atgriežas Īrijā, lai pievērstu īrus katoļticībai. Leģendas vēsta, ka Patriks esot dziedinājis slimos, atdzīvinājis mirušos un, zvanot zvanu, izdzinis no Īrijas čūskas.

Ņūgreindža. Pirmie ieceļotāji no kontinenta uz salas ieradās ap 4000. gadu pirms mūsu ēras, atvedot sev līdzi gan primitīvus darbarīkus, gan iemaņas lauksaimniecībā. Tā Īrijā radās pirmās kopienas. Neolīta laikmeta kapenes Ņūgreindžā , kas varētu būt veidojušās ap 3000. gadu p.m.ē., tiek uzskatītas par nozīmīgāko šāda veida apbedījumu vietu Eiropā. Ķeltu leģenda stāsta, ka šeit ir apglabāts Taras valdnieks.