Šodien biznesa portāls www.db.lv raksta par Latvijas Saeimas 14. novembrī pieņemtajiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumiem galīgajā lasījumā. To starpā arī par Īrijas latviešus interesējošo “5%” likumu: “Saeimas pieņemtie grozījumi arī paredz atcelt likuma normas, kas līdz šim noteica, ka gadījumos, kad, ja Latvijas rezidenti strādā ārvalstīs, kurās ir zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, tad deklarējot ārvalstīs gūtos ienākumus Latvijā ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes starpība.”

Šā gada 19. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 14.00 Bewley´s Hotel, Dublin Baskin Lane, Swords, Co. Dublin notiks tikšanās ar partijas “Visu Latvijai” pārstāvjiem. Paredzēta partijas iepazīstināšana ar sevi un savu redzējumu par valsts attīstību; diskusijas par latviešu tautības imigrantu problēmām; 5% nodokļa piemērošanu ārzemēs strādājošiem; politisko situāciju Latvijā.

Par „5%” galva nesāpēs? Beidzot varas vīri ir nākuši pie prāta un izteikuši priekšlikumu likvidēt tā dēvēto „5%” problēmu. Bet, vai šie noteikumi atkal neiesprūdīs varas gaiteņos, kā tas reizumis notiek ar neērtiem likumprojektiem? Cerēsim, ka ne…

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns augsti vērtē finanšu ministra Ata Slaktera ieceri, kas paredz, ka Īrijā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, atgriežoties dzimtenē, vairs nav jānomaksā starpība 5% apmērā no gūtajiem ienākumiem. „Viena no manām darba prioritātēm ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atgriešana Latvijā, kuriem šī 5% barjeras atcelšana ir ļoti nozīmīga,” izteicās īpašu uzdevumu ministrs O. Kastēns. Vēl pirms pāris mēnešiem finanšu ministrs Atis Slakteris apšaubīja, vai nepieciešams ārzemēs strādājošajiem Latvijas rezidentiem piemērot nodokļu atlaides, pret to, savukārt, protestēja vairākas Īrijā strādājošo latviešu organizācijas.

Alvils Reinbergs, Latviešu biedrības Īrijā sabiedrisko attiecību speciālists, speciāli portālam baltic-ireland: Latvijas Republikas Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā no 1994.gada 1.janvāra, Par nodokļiem un nodevām - kopš 1995.gada 1.aprīļa. Dīvaini, ka jautājums par nodokļu starpības atmaksu Latvijas publiskajā telpā aktualizējās tikai 2007.gada beigās - 2008.gada sākumā. Īrijā dzīvojošo tautiešu mudināts, un, būdams likumpaklausīgs pilsonis, šā gada janvāra pēdējā nedēļā zvanīju uz Rīgas Ziemeļu rajona Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu ( tel. +371 - 67508919), šīs nodaļas aprūpē ir mana deklarētā dzīves vieta.

Par fizisko personu rezidences statusa noteikšanu Latvijas nodokļu normatīvo aktu izpratnē Šā gada 12. jūnijā Finanšu ministrija ir saņēmusi Īrijas latviešu atklāto vēstuli Latvijas Republikas finanšu ministram Atim Slakterim. Atbildot uz Īrijas latviešu vēstuli informējam, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otro daļu nodokļu likumos fiziskā persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja šīs personas pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijas Republikā vai šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Šodien visi Latvijas masu mediji saņēma preses relīzi no Latvijas Finanšu ministrijas par atbildes vēstuli Īrijas latviešiem, kurā teikts, ka Finanšu ministrija (FM) nosūta atbildi Īrijas latviešiem. Tomēr Īrijas latvieši atbildes vēstuli no Latvijas Republikas finanšu ministra Ata Slaktera nav saņēmuši. Sazinoties ar FM, portāls baltic-ireland saņēma atbildi, ka “Atbilde uz Jūsu minēto vēstuli ir sagatavota un tiks nosūtīta tuvākajā laikā, izejot Finanšu ministrijas lietvedības procedūru”. Tātad, šoreiz jūsu uzmanībai tikai FM pašu sagatavots komentārs par atbildes vēstuli.

Šī gada 12. jūnijā tika nosūtīta Īrijas latviešu atklātā vēstule Latvijas Republikas finanšu ministram Atim Slakterim. Vēstulē finanšu ministram tika uzdots konkrēts jautājums - kādi juridiski dokumenti ir pamatā izteikumiem par to, ka Īrijas latvieši ir parādā Latvijai 5% nodokļu starpību. Tā kā līdz šodienai atbilde no Latvijas Republikas finanšu ministra Ata Slaktera vēl nebija saņemta, portāls baltic-ireland sazinājās ar Latvijas Republikas Finanšu ministriju. Un, lūk, kādu atbildi mēs saņēmām:

Īrijas latviešu atklātā vēstule Latvijas Republikas finanšu ministram Atim Slakterim. Pēdējā laikā vairākos Latvijas masu medijos vairākkārt ir citēti Jūsu izteikumi, ka Īrijas latvieši ir parādā valstij 5% nodokļu starpību. Citāts no portāla delfi.lv: “Savukārt finanšu ministrs Slakteris (TP) apšauba nepieciešamību piemērot iedzīvotāju ...

NODOKĻU MAKSĀŠANA ĪRIJĀ UN LATVIJĀ. Nodokļu maksāšanas kārtību Latvijas Republikā nosaka LR likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurš nosaka, ka Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. Ja starp valstīm (piem., Latvijas Republiku un Īriju) ir noslēgts starpvalstu līgums, kas paredz nodokļu aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas šī starpvalstu līguma normas.