Apmēram 50 tūkstošiem zemu apmaksāto darbinieku pieaugs atalgojums, jo likumā iekļauti jauni juridiski saistoši darba līgumi attiecībā uz samaksu uzkopšanas pakalpojumu un apsardzes nozarēs, ziņo RTE. Saskaņā ar Apvienotās darba komitejas sistēmu darba devēji un arodbiedrības gadiem ilgi piekrita juridiski saistošam atalgojumam un darbinieku darba apstākļiem konkrētajās nozarēs un šāda aizsardzība attiecās uz vairāk nekā 200 tūkstošiem strādājošo.

Lai arī lielai daļai strādājošo Īrijas iedzīvotāju tas būs pārsteigums, taču Centrālā statistikas biroja dati liecina, ka vidējā alga valstī, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, ir pieaugusi, raksta Independent.ie. Laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidējā nedēļas alga bija 697,52 €, kas nozīmē, ka vidējā gada alga bija apmēram 36271 €.

Gada laikā par 7% samazinājies Latvijā strādājošo skaits, kas visu vai kādu daļu algas saņem neoficiāli, taču aplokšņu algu īpatsvars joprojām ir augsts – aptuveni 18% no speciālistu darba portāla www.cvmarket.lv aptaujas dalībniekiem atbildējuši, ka saņem algu, no kuras netiek samaksāti nodokļi. Salīdzinot ar portāla pētījumu pirms gada, aplokšņu algas samazinājums ir ievērojams – no 25% līdz 18% samazinājies respondentu skaits, kas norāda, ka algu saņem neoficiāli.

Laikraksts Irish Mirror veicis īpašu izmeklēšanu un konstatējis, ka kopš 2011.gada Īrijas valdības ministri nodokļu maksātājiem izmaksājuši kopumā vairāk nekā 3 miljonus eiro. No milzīgajiem politiskās elites izdevumiem krietna daļa pieder premjerministram Enda Kenny, raksta laikraksts.

Šodien ar vienošanos noslēgušās sociālo partneru un valdības sarunas par valsts sektorā strādājošo atalgojumu, ziņo Independent.ie. Vienošanās, kas jau nodēvēta par Lansdowne Road Agreement, paredz, ka pašreizējo 300000 Īrijas ierēdņu ienākumi divu gadu laikā palielināsies par aptuveni 2000 €.

Pirmdien, 10. novembrī, Latvijas Ministru kabineta (MK) sēdē valdība atbalstīja lēmumu no nākamā gada 1. janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro līdz 360 eiro mēnesī, tādējādi risinot valdības deklarācijā noteikto mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, dara zināmu Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto (pēc nodokļu samaksas) darba algu līdz 450 eiro mēnesī saņēma vairāk nekā puse jeb 53,5% darba ņēmēju Latvijā, kas ir par 5% mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē. Tostarp darba algu līdz 285 eiro saņēma 18,6% darba ņēmēju Latvijā, bet darbu algu no 285,01 līdz 450 eiro saņēma 34,9% darba ņēmēju.

Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma darba samaksu līdz 285 EUR mēnesī, savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2013. gada 1. ceturksni, ir vērojams darba samaksas grupās, kas pārsniedz 285 EUR mēnesī, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā darba samaksas apsekojuma rezultāti.

Pēc pirmdienas skolotāju mītiņa, kas notika Doma laukumā un kurā bija sapulcējušies aptuveni septiņi tūkstoši skolotāju, premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz 31. maijam izveidot kompleksus priekšlikumus konkurētspējīgam pedagogu atalgojumam, sistēmas sakārtošanai un sociālajām garantijām.

Vidējās darbaspēka izmaksas stundā visā ekonomikā, izņemot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, 2013. gadā Eiropas Savienības (ES) 28 valstīs bijušas 23,7 €, bet eirozonas 17 valstīs - 28,4 €, vēstī Finfacts Ireland. Tomēr šis vidējais rādītājs slēpj ievērojamas atšķirības starp ES valstīm.