Emocionāla un fiziska vardarbība, terorizēšana, apsmiešana un ņirgāšanās diemžēl mūsdienu pasaulē ir ikdiena. Taču, ja pieaugušais, kurš ir kļuvis par šādu darbību upuri, vairākumā gadījumu spēj par sevi pastāvēt un zina, kur meklēt palīdzību, tad situācija ar bērniem un jauniešiem ir daudz bīstamāka.

Navanā piekautā pusaudža tēvoči žurnālistiem ir sacījuši, ka labi apzinās, ka viņu brāļadēls nav pirmais un nebūs arī pēdējais bērns, kuram bez iemesla uzbrūk pāridarītāji. Taču viņi cer, ka valsts līmeņa un arī starptautiskā uzmanība, kas pievērsta incidentam, būs kā signāls kopienām, lai tās šādos brīžos iejauktos, un liktu terorizētājiem apstāties un pārdomāt. Arī mūsu lasītāju stāsti liek domāt, ka ir svarīgi par to neklusēt.

Pamazām sabiedrībā sāk noklust sašutums par 14 gadus vecā puiša piekaušanu Navanā, taču joprojām, atsaucoties uz mūsu aicinājumu, e-pastā un Facebook turpina birt stāsti par Īrijas skolās pieredzēto “bullingu”. To apkopojums sekos nedaudz vēlāk, bet šodien dalāmies ar stāstu par notikušo no meitenes, kas bija klāt uzbrukuma brīdī.