Pieaugot starptautiskajai politiskajai spriedzei, augot energoresursu cenām un izejvielu piegādes problēmām, nelielas valstis kā Latvija saskaras ar arvien lielākiem izaicinājumiem. Šādos apstākļos būtisku pienesumu var sniegt augsta līmeņa profesionāli un uzņēmēji ar ārvalstu pieredzi – palīdzot saskatīt jaunas iespējas, radīt inovatīvas idejas, veidot stratēģiskus sadarbības tīklus un atbalstīt pārrobežu tirdzniecību, veicināt zināšanu pārnesi un investīciju piesaisti, kā arī atbalstot ar savu pieredzi un zināšanām jaunus, perspektīvus uzņēmumus savā izcelsmes valstī.

Eiropas Komisijas jaunākajā ziņojumā teikts, ka gandrīz divas trešdaļas pieaugušo Īrijā apgalvo, ka korupcija skar viņus personīgi ikdienas dzīvē, un tā joprojām valstī ir plaši izplatīta, ziņo Irish Mirror. Eirobarometra aptauja arī atklāj, ka uzskatu, ka korupcija ir nepieņemama, Īrijas iedzīvotāji pauž daudz biežāk nekā cilvēki citās Eiropas valstīs.

Aizsardzības ministrija (AM) informē, ka sākts darbs pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienestu.

Šā gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) un Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) jau tagad liek uzsvaru uz balsošanu pa pastu no ārvalstīm, kas būs pieejama tautiešiem. Viena no iespējām, lai pieteiktos balsošanai pa pastu, ir iesnieguma parakstīšana elektroniski. Ar šo aptauju vēlamies noskaidrot, vai Latvijas pilsoņiem Īrijā ir ID karte un vēl svarīgāk – vai ir karšu lasītājs, kas ļauj izmantot ID kartes iespējas datorā.

Par ko, par ko, bet par piedzīvotā trūkumu paaudze, kuras pieaugušā cilvēka mūžs sakrīt ar 21. gadsimtu, nevar sūdzēties. Esam pārdzīvojuši 2008. gada finanšu krīzi, un tagad, vēl īsti neattapušies no Covid-19 sekām, jau esam ierauti notikumos, kas notiek pie Eiropas Savienības austrumu robežas. Kāda ir mūsu attieksme pret karu Ukrainā?

Lai arī pandēmija nolika uz pauzes visu, kas saistīts ar pulcēšanos, pamazām, dažreiz atrodot pat ļoti radošus risinājumus, ir atsākusies latviešu sabiedriskā dzīve – notiek koru, deju kopu un teātra mēģinājumi, nodarbības skoliņās, vidusskolas vecuma jauniešu nometnes, sporta pasākumi, dievkalpojumi, pasākumi, akcijas, ziedojumu vākšanas u.tml.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nu jau kuro gadu konkursa kārtībā piešķir finansējumu satura veidošanai par diasporas un remigrācijas tematiku. NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete ir norādījusi, ka “ir ļoti svarīgi, lai mūsu pilsoņi un Latvijas piederīgie, kuri dzīvo citās valstīs, varētu uzturēt un saglabāt pēc iespējas ciešāku saikni ar Latviju, mūsu kultūru un mediju telpu, kā arī stiprināt latviešu valodu”.

Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie saskarsmes ierobežojumi veicinājuši to, ka visā pasaulē arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu pilnībā vai daļēji pārgājušas uz attālināto darbu. Latvijas Universitātes migrācijas pētnieki uzsākuši pētījumu par iespējām Latvijas darba tirgū plašāk iesaistīt ārvalstīs strādājošos, kuru darba specifika pieļauj attālināto darbu, vai arī veicināt remigrāciju uz Latviju, saglabājot darbu ārzemēs.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzturēt latviešu valodu un latvisko identitāti jaunajā paaudzē dzīvojot ārpus Latvijas ir caur bērnu un jauniešu nometnēm un vasaras vidusskolām. Diasporas nometnēs bērni un jaunieši ar prieku iesaistas nodarbībās, kur tiek veicināta viņu latviešu valodas lietošana, kā arī izpratne par savu senču dzimteni.

Neatkarīgi no tā, kam mēs ticam – zinātnei vai “Facebook zinātniekiem”, noteikumi visiem ir vienādi. Īrijas valdības noteikumi paredz, ka iedzīvotāji ārzemju ceļojumos bez svarīga iemesla varēs doties pēc 19.jūlija. Tad arī sāks darboties Eiropas Savienības (ES) digitālais Covid sertifikāts. Kaut gan, latviešiem jau ir teiciens: “katru likumu var apiet ar līkumu”…