Mājokļu jautājumu komisija, kas tika izveidota 2021. gadā, lai izskatītu dažādus politikas jautājumus saistībā ar mājokļu projektu īstenošanu un piedāvājuma kvalitāti, visticamāk, ieteiks vēlāk šogad rīkot referendumu par mājokļiem, ziņo RTE. Paredzams, ka komisijas locekļi tuvākajās nedēļās iepazīstinās mājokļu lietu ministru Darragh O'Braienu ar ierosināto formulējumu.
Ārvalstīs dzīvojošajiem Īrijas pilsoņiem vajadzētu būt pārstāvētiem parlamentā (Dáil) caur pašu ievēlētu amatpersonu, uzskata diasporas valsts ministrs Ciarán Cannon, vēstī The Irish Times. Valdība jau ir apņēmusies 2019. gada jūnijā noorganizēt referendumu, lai izlemtu, vai no 2025. gada piešķirt balsstiesības prezidenta vēlēšanās no Īrijas emigrējušajiem pilsoņiem.
Īrijā pēdējos gados daudz ticis runāts par to, ka īru diasporai nav tiesību piedalīties vēlēšanās dzimtajā valstī, tomēr līdz šim maz uzmanības ir pievērsts to cilvēku tiesībām, kuri ir izvēlējušies Īriju par savām mājām, raksta www.newstalk.com. Pēdējā tautas skaitīšanā 2011.gadā konstatēts, ka vairāk nekā 544 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Īrijā, nav šīs valsts pilsonības.
Ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības piedalīties dzimtās valsts rīkotajās vēlēšanās un referendumos un, lai to nodrošinātu, tiek organizēti vēlēšanu iecirkņi daudzās valstīs. Savukārt Īrijas pilsoņiem, kuri dzīvo jebkurā citā valstī, šādu tiesību nav. Likums nosaka, ka Īrijas vēlēšanās un referendumos balsot var tikai tie pilsoņi, kuru dzīvesvieta ir dzimtā valsts.
19.martā ziņu portālā “Delfi” publicēts Daiņa Lemešonoka raksts “Latvijas tautas virtualizācija”, kurā žurnālists plaši analizē dubultpilsonības piešķiršanas vai nepiešķiršanas aspektus. Kā paraugs principam “kurš nemaksā nodokļus, tam nav tiesību būt politiski pārstāvētam”, kurš varētu apturēt Latvijas politiķu vēlmi vairot dubultpilsoņu skaitu, tiek minēta Īrijas vēlēšanu kārtība.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie