2020. gada sākumā Latvijā bija 359457 bērni vecumā līdz 17 gadiem, kas ir par 644 bērniem jeb 0,2 % vairāk nekā 2019. gada sākumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Bērnu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaudzis no 17,1 % 2013. gadā (kad tas bija zemākais) līdz 18,8 % šī gada sākumā. Pēdējo divu gadu laikā bērnu skaits ir nedaudz audzis.
Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 25,8% darba ņēmēju, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 116 tūkstoši jeb 14,4% darba ņēmēju 2019.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 16,9% darba ņēmēju.
Latvijā 2018.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9% iedzīvotāju, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. CSP norādīja, ka iedzīvotāju nabadzības riska mazināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017.gadā līdz 430 eiro 2018.gadā), izmaiņas sociālo pabalstu regulējumā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem), kā arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 23% darba ņēmēju, kas ir par 5,9% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 100,6 tūkstoši jeb 12,4% darba ņēmēju 2019.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 15,3% darba ņēmēju.
2017. un 2018. gadā papildus ikgadējam migrācijas novērtējumam Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) organizēja aptauju par ārējo migrāciju, lai noskaidrotu, cik pilnīgi oficiālajā statistikā tiek ietvertas iedzīvotāju migrācijas plūsmas ārpus valsts robežām. Papildus datiem par imigrantiem un emigrantiem CSP uzsāk publicēt datus par remigrantiem.
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju joprojām ir zema, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz apkopotajiem ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas datiem par 2018.gadu. Statistikas pārvaldē norādīja, ka Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 16 gadiem) apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju 2018.gadā tik vērtēta ar vidēji 5,4 ballēm no 10.
Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits nedaudz samazinājies, taču tas saistīts ar mazāku jaundzimušo skaitu valstī, nevis migrāciju, šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure. Viņa gan atzina, ka dati par iedzīvotāju skaitu pagaidām ir provizoriski, jo tie tiks apkopoti pāris mēnešu laikā. Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par apmēram 9000 iedzīvotāju, kas skaidrojams ar mazāku jaundzimušo skaitu un lielāku mirstību.
2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8% salīdzinājumā ar 1% 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6% mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2% mazāk.
Latvijā pagājušajā gadā 43,6% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vienlaikus 51,2% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus pagājušajā gadā sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2016.gadā, bet to mājsaimniecību īpatsvars, kuri ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli, pieauga par 0,2% un bija 5,3%.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie