No šā gada sākuma līdz 1. novembrim Latvijas valsti pametuši 22 tūkstoši iedzīvotāju, ceturtdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieces (CSP) vietnieks Kaspars Misāns. Savukārt uz dzīvi Latvijā šajā laika posmā ieradušies ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Kopējais iedzīvotāju skaits šobrīd, atbilstoši CSP datiem, ir aptuveni 1,99 miljoni.

Šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto (pēc nodokļu samaksas) darba algu līdz 450 eiro mēnesī saņēma vairāk nekā puse jeb 53,5% darba ņēmēju Latvijā, kas ir par 5% mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē. Tostarp darba algu līdz 285 eiro saņēma 18,6% darba ņēmēju Latvijā, bet darbu algu no 285,01 līdz 450 eiro saņēma 34,9% darba ņēmēju.

Pērn emigrācijā devušies 22,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, aģentūru BNS informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kas par satraucošo tendenci uzskata to, ka gandrīz 23% darbspējas vecuma emigrantu jeb 4,3 tūkstoši bija jaunieši 15 – 24 gadu vecumā, turklāt šis skaitlis nemazinās. Pēc CSP aprēķiniem, no 2000. līdz 2013.gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku.

Iedzīvotāju skaits Latvijā noslīdējis zem diviem miljoniem, piektdien par provizoriskajiem datiem paziņoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Tie liecina, ka Latvijā pašlaik dzīvo 1,997 miljoni iedzīvotāju. Šā gada sākumā Latvijā bija 2,14 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits samazinās gan dabiskā pieauguma dēļ, kad mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu, gan migrācijas dēļ.

Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma darba samaksu līdz 285 EUR mēnesī, savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2013. gada 1. ceturksni, ir vērojams darba samaksas grupās, kas pārsniedz 285 EUR mēnesī, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā darba samaksas apsekojuma rezultāti.

Lai arī Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pakāpeniski palielinās, pieaugums nespēj nosegt tēriņu summu, kuru mājsaimniecības norādīja kā nepieciešamu mēneša izdevumu segšanai, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2013. gadā veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma dati.

Šā gada otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto (pēc nodokļu samaksas) darba algu līdz 200 latiem mēnesī saņēma 28,9% darba ņēmēju Latvijā, kas ir par 5,6 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada šajā laika posmā, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Pērn no Latvijas emigrēja aptuveni 25,2 tūkstoši iedzīvotāji, savukārt Latvijā iebrauca 13,3 tūkstoši imigrantu; vislielākā izceļošana bija 2009. un 2010.gadā, tā preses konferencē ceturtdien pastāstīja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure. "Nepiederu pie pesimistiem, kuri saka, ka latvieši izzudīs. Dzimstība valstī palielinās, notiek virzība uz emigrantu samazinājumu. Tomēr, lai prognozētu, vai Latvijas iedzīvotāju skaits sasniegs pirmskrīzes līmeni, jāaicina astrologi," ironizēja Žīgure.

No valsts aizbraucošo iedzīvotāju skaits samazinās; pērn izbrauca 11 000 Latvijas iedzīvotāju, trešdien LNT raidījumā "900 sekundes" stāstīja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja Aija Žīgure. "[Valsts] pamešana ir samazinājusies. Iedzīvotāju migrācija, to iedzīvotāji, kas nolēmuši atstāt valsti atstāt ilgāk par 12 mēnešiem, skaits samazinās," skaidroja Žīgure.

Iedzīvotāju skaits Latvijā 2012. gadā turpināja samazināties, lai gan samazinājuma temps kļuvis lēnāks. Pēc provizoriskiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2013. gada 1. janvārī pastāvīgo iedzīvotāju skaits bija 2 miljoni 22 tūkstoši, no tiem 1 miljons 95 tūkst. sieviešu un 927 tūkst. vīriešu. Salīdzinoši Iedzīvotāju skaits 2012. gada 1. janvārī bija 2 miljoni 42 tūkstoši, pēc tautas skaitīšanas datiem 2011. gada 1. martā – 2 miljoni 70 tūkstoši.