No 16. janvāra līdz 21.janvārim parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām” piedalījušies vairāk nekā tūkstotis vēlētāju, kas veido nepilnu procentu no tautas nobalsošanas ierosināšanai noteiktā parakstu skaita, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Atbildes sagatavoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Par ko notiks parakstu vākšana? Parakstu vākšana notiks par tautas nobalsošanas ierosināšanu, lai atceltu 2019. gada 19. decembrī Saeimā pieņemtos likumus “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā "Par pašvaldībām””.

Latvijas Republikas vēstniecība Īrijā informē, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izsludinājusi parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta 2019.gada 23.decembrī apturēto likumu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” atcelšanu. Parakstu vākšana notiks no šā gada 16.janvāra līdz 14.februārim.

Parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā "Par pašvaldībām” nodrošināšanai varētu būt nepieciešami 914870 €, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) veiktais finansējuma aprēķins. Finansējuma pieprasījums nosūtīts Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai.

Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar, 27. decembrī, nolēma, ka parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā "Par pašvaldībām” notiks no 2020. gada 16. janvāra līdz 14. februārim, vēstī CVK Informācijas nodaļa.

Ja tiktu savākti nepieciešamie paraksti Saeimas atsaukšanas referenduma rīkošanai, provizoriski tautas nobalsošanas izmaksas varētu būt aptuveni trīs miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova. Šāds provizorisks aprēķins veikts, ņemot vērā inflāciju, algas likmju pieaugumu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumam un citus izdevumus.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā kopumā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - guvusi "Jaunā Vienotība", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. Savukārt vēlēšanu iecirknī Nr. 1052, kas atradās Latvijas vēstniecības telpās un kur nobalsojas 49 Latvijas pilsoņi, rezultāti nav tik viennozīmīgi, jo trīs partijas ir saņēmušas pilnīgi vienādu balsu skaitu.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi "Jaunā Vienotība", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti. Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas "Saskaņa", par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

25. maijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šajā dienā par Latvijas deputātu sarakstiem varēs balsot arī 44 Latvijas Republikas pārstāvniecībās, t.sk. Latvijas vēstniecībā Dublinā. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, šoreiz balsošanai vajadzēja pieteikties, un to varēja izdarīt ierodoties personīgi vēstniecībā vai izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumu.

Sestdien, 13. aprīlī, bija pēdējā diena, kad Latvijas pilsoņi vēstniecībā Dublinā varēja pieteikties balsošanai pa pastu, lai piedalītos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Šo iespēju ir nolēmis izmantot un balsošanai pa pastu pieteicies viens Īrijā dzīvojošs Latvijas pilsonis, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja vēstniecības Konsulārās nodaļas vadītāja Nora Redliha.