Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 16. janvārī, uzklausīja par diasporas politikas nodrošināšanu atbildīgās Ārlietu ministrijas informāciju, informē komisija. Ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja komisiju par ministrijas darbību un veiktajiem pasākumiem diasporas organizāciju atbalstam, tam piešķirto finansējumu Ārlietu ministrijas un citu ministriju budžetos.

2019. gada 11. janvārī pienākumus sācis pildīt Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Ārlietu ministrija Komunikācijas grupa. Aivars Groza amatā nomainīja līdzšinējo vēstnieku diasporas jautājumos Ati Sjanīti, kurš tagad strādā Bukarestē.

Vakar, 15. janvārī, noslēdzās šā gada pirmā projektu pieteikumu iesniegšana konkursam, kuru diasporas organizācijām izsludināja Ārlietu ministrija (ĀM). Līdz vakardienai Latvijas vēstniecībā Dublinā bija saņemti pieci projektu iesniegumi, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā Padomniece Edīte Medne.

Līdz 2019.gada budžeta pieņemšanai ministrijām diasporas atbalsta pasākumiem nepieciešamais finansējums jārod iekšējos resursos, teikts otrdien Ministru kabinetā atbalstītajā atbildes vēstulē Saeimas Ārlietu komisijai. Pērn 19.decembrī Saeimas komisijas sēdē tika akcentēts jautājums, ka situācijā, kad nav pieņemts 2019.gada budžets, vairākām ministrijām trūkst finansējuma diasporas atbalsta pasākumu īstenošanai 2019.gadā.

Straujais diasporas bērnu un jauniešu asimilācijas process Latvijai ir liels izaicinājums, norādīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018.gadā. Ziņojuma sadaļā par sadarbību ar tautiešiem ārvalstīs un konsulāro darbu skaidrots, ka Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta, lai pilsoņi ne tikai nezaudētu saikni ar Latviju, bet arī saglabātu dzimto valodu nākamajai paaudzei.

Ņemot vērā, ka vēl nav pieņemts 2019.gada budžets, vairākām ministrijām trūkst finansējuma diasporas atbalsta pasākumu īstenošanai 2019.gadā, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē apgalvoja ministriju pārstāvji. Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) skaidroja, ka 1.janvārī spēkā stājas Diasporas likums, savukārt līdz 28.februārim ministrijām jāizstrādā grozījumi citos likumos, lai varētu piemērot visus Diasporas likumā paredzētos atbalsta pasākumus.

Ārlietu ministrija (ĀM) ir izsludinājusi pieteikšanos uz 2019.gada diasporas atbalsta programmas finansējumu: pieteikšanās termiņš - 15.janvāris - projektiem, kuru īstenošana paredzēta laika posmā no 2019.gada 14.februāra līdz 2019.gada 30.jūnijam. Latvijas vēstniecība Īrijā aicina Jūs aktīvi izmantot šo iespēju un 1.pusgada projektus iesniegt Vēstniecībā līdz 2019.gada 14.janvārim.

Diezin vai būs daudz Zaļās Salas latviešu, kuri nepazīst sirmo, laipno, allaž smaidīgo un humora pilno Silvijas kundzi, kuru var sastapt gandrīz visos latviešu pasākumos Dublinā. Viņas prasme likt ikvienam latvietim šeit sajusties īpaši gaidītam un mīlētam ir gluži leģendāra. Ne velti, jau pirmajos gados, kad latvieši sāka braukt uz Īriju, pavadītāji saviem tuviniekiem ieteica Dublinā uzmeklēt Silviju Džonsu. Ar domu, ka viņa noteikti palīdzēs gan iejusties svešajā zemē, gan dos padomu, ja atgadīsies kaut kas nelāgs.

Saeima šodien noraidīja grozījumus Diasporas likumā, kas paredzēja sašaurināt iepriekšējā parlamenta sasaukuma pieņemto diasporas definīciju. Pēc garām diskusijām un strīdiem vairāku mēnešu garumā 12.Saeimas deputāti vienojās par plašu diasporas definīciju, proti, tai var piederēt jebkurš, kam ir saikne ar Latviju. Diaspora tika definēta kā "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi".

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, runājot par rītdienas plenārsēdē skatāmo deputātu ierosinājumu Diasporas likumā sašaurināt diasporas definīciju, izskanēja aicinājums atsāk diskusijas par šo definīciju. Patlaban likumā diaspora definēta kā "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi", tomēr priekšlikums paredz izsvītrot daļu "un citi, kam ir saikne ar Latviju".