Šogad tiks turpināta 2020. gadā sekmīgi aizsāktā un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) administrētā Latvijas Kultūras ministrijas (KM) programma diasporas pašdarbības kopu attīstībai un māksliniecisko spēju stiprināšanai, teikts PBLA pārstāvniecības paziņojumā. Šīs programmas ietvaros konkursa kārtībā diasporas pašdarbības mākslinieciskās kopas varēs pretendēt uz vienreizēju rēķinu apmaksu ne vairāk kā 1350.-€ apmērā:

No 2021.gada 1. marta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties dalībai sešus mēnešus ilgā tiešsaistes biznesa pirmsinkubācijas programmā (PINK). No šī gada marta LIAA tiešsaistes pirmsinkubācijas programma būs pieejama arī tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kas pašreiz dzīvo, strādā vai studē ārpus Latvijas, informāciju nodrošinot arī angļu valodā, ja latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas.

Bez mērķtiecīgas diasporas politikas mūsu tauta kļūs ne vien mazāka, bet arī savā izkaisītībā vājāka, norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā plānā darbam ar diasporu 2021. līdz 2023.gadam, ko šodien atbalstīja valdībā. Kā liecina Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra dati, 2020.gada sākumā Latvijas diasporas apjoms ir aptuveni 373 000 cilvēku.

2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem būs iespēja balsot pa pastu no ārvalstīm, līdz ar to kandidātu sarakstu iesniegšana notiks agrāk - no 17. marta līdz 6. aprīlim, to paredz grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 12. janvārī, dara zināmu Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Vēlētājam, atrodoties ārvalstī, balsošanai pa pastu būs iepriekš jāpiesakās laikā no 27. marta līdz 6. aprīlim.

Diasporas uzņēmēju kopiena #esiLV aicina ikvienu uzņēmēju, kā arī uzņēmīgu, radošu un darošu cilvēku piedalīties pirmajā virtuālajā Eiropas tīklošanās pasākumā. Tā mērķis ir apzināt Eiropā dzīvojošos Latvijas uzņēmējus un citus aktīvos cilvēkus, lai sniegtu atbalstu, veicinātu kontaktu un pieredzes apmaiņu, kā arī radītu bāzi auglīgām diskusijām un savstarpējai sadarbībai.

7.janvārī Latvijas Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti grozījumi MK noteikumos, kuri nosaka kārtību, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijā, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Grozījumi paredz saīsināt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas termiņus diasporas pārstāvjiem.

Aizvadītā gada beigās, 30. decembrī, tika publiskots Latvijas Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2020. gadā. Cita starpā ziņojumā ir sadaļa, kas raksturo saikni ar tautiešiem ārvalstīs:

Lai noskaidrotu to, kas tad īsti ir remigrants, paskatīsimies, kā tas tiek definēts Latvijas Republikas tiesību aktos. Ja Diasporas likums nosaka, ka “Diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi", tad ir tikai loģiski, ka tie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kas dzīvo Latvijā, nav diaspora. Bet, kas tad ir remigrants?

Ārlietu ministrijas (ĀM) diasporas projektu izvērtēšanas komisija līdz 2020.gada 1.decembrim bija saņēmusi 19 projektu pieteikumus, no kuriem ir atbalstījusi 14 projektus kopsummā līdz 33 747,10 €. Starp atbalstītajiem projektiem ir arī divi pieteikumi no Īrijas sabiedriskās organizācijas. Jau vēstīts, ka šajā projektu kārtā no Īrijas tika iesniegti trīs pieteikumi.

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, un līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs būs nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu, vēstī Saeimas Preses dienests. Likums grozīts, lai veicinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstītu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un pašvaldību norisēs iesaistītu pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti.