Daļu ekonomisko migrantu, kas izbraukuši uz Lielbritāniju, satrauc iekļaušanās Latvijas sabiedrībā pēc atgriešanās, secinājis Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Rudenī pētnieks intervējis Latvijas iedzīvotājus, kas emigrējuši uz Lielbritānijas vidieni, lai pētītu viņu adaptāciju un nākotnes plānus.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvji Dace Mažeika, Raits Eglītis un Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāvji Kristaps Grasis un Aira Priedīte piedalījās Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā Diasporas Izglītotāju seminārā, kurā ar savu darba pieredzi ASV, Austrālijas un Eiropas vasaras vidusskolās dalījās pedagogi un izglītotāji, kas tajās strādājuši.

Turpinājums, sākums lasāms šeit. Oktobrī noslēdzās arī grantu konkurss remigrantu uzņēmējdarbības atbalstam, kas domāts personām, kuras vismaz pēc trīs gadu prombūtnes ārzemēs ir atgriezušās Latvijā un nepilnu gadu meklē iespēju attīstīt savu biznesu. Vislielākā interese par to bija Kurzemē, kur par iespējamo atbalstu interesējās vairāk nekā 50 cilvēku, tika iesniegti 6 un atbalstu saņēma 5 projekti un tādējādi tika piešķirts viss reģionam plānotais finansējums 36 tūkstošu eiro apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šī gada martā sāka īstenot pilotprojektu "Reģionālais remigrācijas koordinators", kuram no Latvijas valsts budžeta 2018.gadā tika piešķirts finansējums 425699 eiro apmērā. Ministrija izveidoja piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot pa vienam reģionālajam koordinatoram katrā plānošanas reģionā – Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju vadīs Andrejs Judins, otrdien, 20.novembrī, lēma komisijas locekļi, vēstī Saeimas Preses dienests. Andrejs Judins Saeimā ievēlēts no partijas “JAUNĀ VIENOTĪBA”. Andrejs Judins bijis ievēlēts Saeimā arī divos iepriekšējos parlamenta sasaukumos.

Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu interese par darba meklējumiem Latvijā pieaug - tas varētu būt skaidrojams ar atalgojuma kāpumu un darba tirgus sakārtošanos, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" stāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. NVA speciālisti novērojuši, ka nereti Latvijas diaspora dzīvo ar domu par tādu Latviju, kāda tā bija viņu izceļošanas brīdī. Tāpēc ir svarīgi sniegt aktuālo informāciju par valsti šodien.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 17.oktobrī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī, vēstī Saeimas Preses dienests. Iniciatīvu izmaiņām paudusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Latvijas simtgade mums visiem ir vērtību nostiprināšanas gads. Vērtības ir pamats, uz kura varam strādāt pie saviem nākotnes uzdevumiem. Tādēļ šajās vēlēšanas ir būtiski apliecināt uzticību Satversmē nostiprinātajām vērtībām, lai valsts saglabātu līdzšinējo ģeopolitisko virzību. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 26.septembrī, uzrunājot klātesošos Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēdē.

Šodien diasporas darba grupas sanāksmē Kultūrkapitāla fonda direktora vietniece Linda Karlina aicināja arī diasporas organizācijas aktīvi piedalīties fonda rīkotajos konkursos. Viņa informēja, ka fonda budžets gadā ir aptuveni 10 miljoni un tas tiek sadalīts vairākos projektu konkursos. Pieteikšanās finansējumam notiek vidēji trīs reiz gadā un tajā piedalīties var jebkura juridiska persona.

Apvienības “Attīstībai/Par!”, starp kuras deputātu kandidātiem atrodama arī Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ilze Krēsliņa, īsajā 400 zīmju programmā diaspora minēta vienu reizi - Taisnīgā Latvijā cilvēki paliek un atgriežas, jo šeit ikvienu ciena un gaida. Latvijas pilsoņi pasaulē pieder Latvijai – caur kultūru, valodu un lietišķām saitēm.