Iecerei ļaut diasporas locekļiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā ir liels stratēģiskais potenciāls, intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece Elīna Pinto. Šādu iespēju paredz Diasporas likums. Lai šī norma pilnībā darbotos, vēl ir nepieciešams veikt grozījumus citos likumos. Pinto cer, ka marta laikā šis jautājums tiks atrisināts.

Latvijas valdība šodien pieņēma grozījumus noteikumos, kas paredz, ka Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un personai, kura Latvijā saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās apliecību, būs jāsniedz ziņas par dzīvesvietas adresi ārvalstīs triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 31.janvārī, nolēma aicināt Ministru kabinetu pagarināt termiņu, kādā personām ir pienākums paziņot savu reģistrēto dzīvesvietu ārvalstīs, dara zināmu Saeimas Preses dienests. Komisija rosinās Ministru kabinetu pieņemt lēmumu pagarināt dzīvesvietas ārvalstīs paziņošanas termiņu, nosakot to līdz trīs mēnešiem ilgu šobrīd spēkā esošo 30 dienu vietā.

Iespēja diaspsoras un Latvijas iedzīvotājiem reģistrēt savu adresi ar e-adreses palīdzību atvieglotu daudzas problēmsituācijas, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē iepazīstināja deputātus ar priekšlikumiem, kas uzlabotu no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju dzīvesvietas paziņošanas kārtību. ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto komisijas deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā.

Rīt, 10.janvārī, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tiksies ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvjiem. Komisija ar diasporas organizāciju un atbildīgo ministriju pārstāvjiem plāno pārrunāt jautājumu par ELA ierosinājumu ļaut personām, kuras maina dzīvesvietu uz ārvalstīm, sniegt ziņas par dzīvesvietas maiņu termiņā, kas nav mazāks par trīs mēnešiem, vai arī atcelt administratīvo atbildību par šā pienākuma neizpildi. Šobrīd pēc pēdējo grozījumu veikšanas Iedzīvotāju reģistra likumā šis termiņš ir noteikts viens mēnesis.

Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka no 2016. gada 31. decembra plkst. 23:45 līdz 2017. gada 2. janvārim plkst. 12:00 (pēc Latvijas laika) portālā www.latvija.lv tiks pārtraukta e-pakalpojumu “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana” un “Iesniegums par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs” darbība.

Nākamā gada sākumā atbildīgās institūcijas sola informāciju par skolas vecuma bērniem, kuru vārdi atrodami Iedzīvotāju reģistrā (piešķirts personas kods - red. piezīme), bet kuru skolā nav, aģentūra BNS uzzināja Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Dienesta pārstāvis Jānis Mihailovs atturējās no minējumiem, cik šādu bērnu varētu būt un kā to skaits būs mainījies, salīdzinot ar gadu iepriekš.

"Valsts institūcijām trūkst datu, cik reāli ir tādu bērnu, kuri skolas neapmeklē. Ir diezgan daudz bērnu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, bet viņi sen vairs nav Latvijā un, iespējams, mācās skolā citā valstī," intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" otrdienas rītā pauda valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa.

Ārzemēs dzīvojošie turpmāk savu dzīvesvietu Latvijas Iedzīvotāju reģistrā varēs reģistrēt vienkāršotā veidā – internetā, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) piedāvāto elektronisko pakalpojumu, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.