Starptautisko aizdevēju trijotne brīdina, ka turpmākajos gados Īrijas iedzīvotāji būs spiesti uzņemties vēl lielāku finansiālo slogu, ziņo The Irish Times. Amatpersonas no Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzskata, ka valdība nespēs pildīt pirmsvēlēšanu solījumus nemainīt nodokļu likmes 2013.gada budžetā. Lai izpildītu saistības, ko valdība uzņēmās, saņemot finansiālo palīdzību, iespējams, tai būs jāpalielina ienākuma nodoklis un jāsamazina sociālie pabalsti.

Zaļās Salas vadošie zinātnieki brīdina, ka, arvien pieaugot eirozonas krīzes draudiem, nākamgad valsti pametīs tūkstošiem Īrijas iedzīvotāju, vēstī Independent.ie. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, vēršoties plašumā starptautiska mēroga neskaidrībām par eiro nākotni, daudzi savas perspektīvas mājās vērtē arvien pesimistiskāk.

Šī gada 2. ceturksnī Īrijas ekonomika, ko mēra ar iekšzemes kopproduktu (IKP), pieauga par 1,6 %, liecina Centrālā statistikas biroja (CSO) publicētie dati. Nacionālais kopprodukts (NKP), kas tiek aprēķināts, neņemot vērā ārvalstu uzņēmumus, tajā pašā periodā pieauga par 1,1 %. Šie skaitļi norāda, ka no aprīļa līdz jūnijam ir stabilizējies iekšzemes pieprasījums, kā arī turpina palielināties eksporta pieauguma tempi.

Dublinas pilī 7. un 8. oktobrī notiks Īrijas valdības rīkotais otrais Vispasaules īru ekonomikas forums. Pirmais forums notika Dublinā 2009.gada septembrī un tajā tika izveidots Global Irish Network, kurā apvienojās vairāk nekā 300 ārzemēs visietekmīgākās īru tautības personas, no kurām visas ir pierādījušas noteiktu piederību Īrijai un kurām ir virkne lielisku sasniegumu starptautiskās uzņēmējdarbības vai Īrijas attīstības veicināšanā. Visas šīs personas ir uzaicinātas piedalīties arī otrajā īru ekonomikas forumā.

Ekonomikas un sociālo lietu pētījumu institūts (ESRI) brīdina, ka ASV un Lielbritānijas ekonomikas pavājināšanās varētu apdraudēt trauslo Īrijas ekonomikas atveseļošanās procesu, raksta RTE. Pētnieki aicina valdību samazināt nākošā gada budžeta deficītu vairāk nekā par Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības programmā paredzētajiem 3,6 miljardiem eiro.

Īrijas Uzņēmējdarbības un darba devēju konfederācija (IBEC) apgalvo, ka veiktie ekonomikas koriģēšanas pasākumi pamazām atmaksājas un valsts lēnām nostājas uz atveseļošanās ceļa, raksta RTÈ. IBEC ģenerāldirektors Danny McCoy norāda, ka šogad pirmo reizi četru gadu laikā Īrijas ekonomikā būs reģistrēts pieaugums, piebilstot, ka valsts "izaugsmes spēja divkārt pārsniedz vidējo rādītāju Eiropā."

University College Dublin (UCD) ekonomists Morgan Kelly prognozē, ka Īrijas parāds 2015.gadā pieaugs līdz 240-250 miljardiem eiro, ziņo RTÈ. Šīs prognozes nesaskan ar Īrijas valdības veiktajiem aprēķiniem, ka parāds nebūs lielāks par 200 miljardiem eiro.

Jaunākie Īrijas Centrālā statistikas biroja (CSO) skaitļi liecina, ka spēcīgs eksporta pieaugums paaugstinājis kopējo ekonomikas sniegumu šī gada pirmajos trīs mēnešos, taču iekšzemes ekonomika turpina cīnīties. CSO apliecina, ka, pārskatot arī 2010.gada rādītājus, secināts ka situācija ekonomikā bijusi labāka nekā iepriekš prognozēts.

Īrijas Ministru kabinets šonedēļ apspriež plānu attiecībā uz iniciatīvām nodarbinātības jomā, kas varētu tikt izziņots jau nākamajā otrdienā, ziņo RTÈ. Plānam būs jābūt neitrālam ieņēmumu ziņā. Citiem vārdiem sakot, visi nākošnedēļ izziņotie pasākumi būs jārealizē, pamatojoties vai nu uz izdevumu samazināšanu vai nodokļu palielināšanu.

Šonedēļ, nu jau var teikt - kārtējos, satricinājumus piedzīvoja Īrijas banku sistēma un, līdz ar to, arī visa valsts ekonomika kopumā. Pēdējie Īrijas banku stresa testi parādīja, ka jauna valsts palīdzība nepieciešama četrām bankām, kopumā 24 miljardu € apmērā - AIB - 13,3 miljardi €, Bank of Ireland - 5,2 miljardi €, EBS - 1,5 miljardi € un Irish Life and Permanent - 4 miljardi €.