Pirmdien, 7. augustā, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvji Elīna Pinto un Indulis Bērziņš iepazīstināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Sabiedriski konsultatīvo padomi (SKP) ar Latvijas Universitātes pētījumu datiem par Latvijas mediju lietojumu diasporā un Eiropas Latviešu kongresa mediju domnīcas ierosmēm sadarbības stiprināšanai starp diasporu un Latvijas mediju telpu.

Diasporas sadarbības platforma ar Latviju ir jāstiprina, tādēļ arī turpmāk tiks rīkots Eiropas Latviešu kongress, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēdētāja Elīna Pinto (attēlā). Pēc viņas domām, pirmais Eiropas Latviešu kongress, kas norisinājās no 28.jūlija līdz 30.jūlijam, apliecināja, ka diaspora ir gatava ieguldīt Latvijā.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicinājusi Finanšu ministriju paredzēt, ka pie diasporas pensionāru atgriešanās Latvijā tiek aizsargāts Eiropas valstīs nopelnīto pensiju neapliekamais minimums. Saskaņā ar ELA aplēsēm tas valstij IIN ieņēmumos papildus ienestu ap 0,1% no IKP, bet pirktspēja pieaugtu par 0,3-0,6% no IKP. Valsts šādas tiesības jau paredzējusi remigrējošajiem pensionāriem no ASV, Kanādas, Krievijas un Ukrainas.

Valstij pamazām veidojas izpratne par to, ka attiecības ar diasporu nav vienas dienas vai viena gada jautājums, bet ka tās jāplāno un jāveido tālredzīgi, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto. Viņa atzinīgi novērtēja Ārlietu ministrijas (ĀM) un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) panākto vienošanos, kas nosaka, ka finansējums diasporas atbalsta pasākumiem turpmāk valsts budžetā tiks iekļauts kā ikgadēji pamatizdevumi jeb bāzes finansējums.

“Valsts izaugsmei kritiski nepieciešams apvienot vietējos centienus ar to spēku, kas ir mūsu cilvēkos ārpus Latvijas. Kopīgi vēl tāls ceļš ejams, tomēr pirmā Eiropas Latviešu kongresa ietvaros izstrādātā Simtgades ceļa karte jau iezīmē paradigmas maiņu Latvijas un diasporas attiecībās, tās veidojot uz abpusējas sadarbības pamata un plašā nozaru tvērumā,” uzsver Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto.

Aizvadītās nedēļas nogalē, no 28. līdz 30. jūlijam, notika pirmais Eiropas latviešu kongress, kuru rīkoja Eiropas latviešu apvienība (ELA). Lai arī ideja par šādu kongresu dzima vēl iepriekšējā ELAs prezidija laikā, to īstenoja tagadējā vadība un tas notika pateicoties ELAs priekšsēdētāja Kristapa Graša mērķtiecībai un viņa vietnieces Elīnas Pinto neatlaidībai.

Latvijai ir nepieciešama ārvalstīs dzīvojošo tautiešu pieredze, zināšanas un pilsoniskā aktivitāte, iestājoties arī par vērtībām, kas nosaka tīrāku un caurspīdīgāku politiku mūsu valstī. To piektdien, 28.jūlijā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklājot pirmo Eiropas Latviešu kongresu.

27.jūlijā, Rīgā, Saeimas Baltiešu zālē notika Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās strādājošo latviešu neformālās sadarbības forums. To rīkoja  Eiropas Latviešu apvienība (ELA), sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un Saeimu un tas bija vērsts uz diasporas nozaru ekspertu zinātības un pieredzes apzināšanu.

Jau piektdien, 28. jūlijā, tiks atklāts pirmais Eiropas Latviešu kongress, kura rezultātā taps dāvana valsts jubilejā - Simtgades ceļa karte. Tā apvienos Latvijā un ārpus tās robežām mītošo latviešu ierosmes valsts attīstībai būtiskās jomās - izglītība, sabiedrības veselība, tiesiskums un citās.

Eiropas Savienības un citās starptautiskajās organizācijās strādājošie latvieši, kā arī Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināti pieteikties dalībai Saeimas Eiropas lietu komisijas un Eiropas Latviešu apvienības organizētajā neformālās sadarbības forumā, kas 27.jūlijā notiks Latvijas parlamentā, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Saeimas Preses dienests.