Piecu gadu laikā par 4,5 tūkstošiem pieaudzis skolās nereģistrēto obligātā izglītības vecuma bērnu skaits, liecina Izglītības Kvalitātes valsts dienesta (IKVD) 2015.gada pārskats. Apkopojot datus par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem, IKVD konstatējis ka 2015./2016.mācību gadā nevienā izglītības iestādē nav reģistrēti 15912 bērni, no kuriem 12965 izbraukuši no valsts, bet par 365 pašvaldībām nav informācijas.

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77 % jeb 15,4 tūkst. Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %).

Vienai no jaunās valdības prioritātēm jābūt emigrācijas apturēšanai, aģentūrai BNS atzina "Latvijas Tirgotāju savienības" (veikali "LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis. "Jebkuras ekonomikas pamata dzinējspēks ir cilvēki, jābūt cilvēku resursam. Ja ir cilvēki, viņi pērk pārtiku, pērk preces, ēd kafejnīcās, ēdnīcās, vietējā nauda apgrozās, un līdz ar to ekonomika sildās.

Pašlaik nav pazīmju, ka emigrācija apstāsies, Dānijas kultūras institūta rīkotajā konferencē "Migrācija – bēgļi un nodarbinātība" ceturtdien sacīja Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans. "Ja cilvēki aptaujās saka, ka plāno aizbraukt, un, ja apskatāmies pagātnē, mēs redzam, ka ir korelācija starp to, ko cilvēki plāno un ko izdara," skaidro eksperts.

Vidēji vienā dienā 52 cilvēki pārceļas dzīvot ārpus Latvijas, bet uz dzīvi Latvijā pārceļas 28 cilvēki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par 2014. gadu. Latvijā vidēji vienā dienā 34 pāri noslēdz laulību, bet 17 pāri izšķiras, savukārt dzimušo skaits vidēji vienā dienā ir 60, bet nomirst 78.

Turpinoties negatīvajām demogrāfiskajām un migrācijas tendencēm, pastāv risks, ka turpmākajos 15 gados Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt vēl par 20%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtītā pētījuma rezultāti. Lai attīstītu Latvijas reģionus un palēninātu iedzīvotāju skaita sarukumu, liela loma būs valsts atbalstam definētajiem starptautiskās, nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem un to mijiedarbībai ar apkārtējām lauku teritorijām, norādīts pētījums.

Saskaņā ar vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veikto pētījumu Baltijas valstīs, vislielākais darba ņēmēju īpatsvars, kas gada laikā ieplānojis doties strādāt uz ārzemēm, ir prognozējams Latvijā. Gandrīz katrs ceturtais jeb 23% Latvijā aptaujāto šī gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm. Turpretī Lietuvā 17%, bet Igaunijā 13% aptaujāto atzinuši, ka iecerējuši gada laikā pamest savu valsti, lai strādātu ārzemēs.

Ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem aptaujas veikšanas brīdī (no 2015.gada 7. aprīļa līdz 9. aprīlim) vēlētos pamest Latviju, lai meklētu darbu ārzemēs. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu „900 sekundes” nule veiktais pētījums.

2013. un 2014. gadā, ciemojoties ASV, konkrēti Merilendas štata pilsētā Vašingtonā, radās iespēja iepazīties ar daudziem latviešiem no pirmās emigrācijas. Kā ārpus Latvijas jeb, konkrētāk, Īrijā dzīvojošam, bija interesanti uzzināt, kā letiņi, kuri tolaik nonāca Amerikā vai Kanādā, sāka savu dzīvi, kā mācījās, būvēja savas baznīcas, cēla saieta jeb latviešu namus, veidoja draudzes, biedrības, bibliotēkas.

Līdzīgi kā Latvijā daudz tiek pētīts un vētīts „globālais latvietis”, Īrija seko „globālā īra” gaitām pasaulē. Balstoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) apkopotajiem datiem par migrāciju 72 pasaules valstīs, ir iegūta samērā laba izpratne par Īrijā dzimušo cilvēku kopienām šajās valstīs, raksta The Irish Times.