Kopējais Latvijā deklarēto, bet izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits šajā mācību gadā ir 15693 (par 1520 bērniem vairāk nekā 2013./2014. mācību gadā), liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotie dati. Lielākā daļa – 12948 no tiem ir bērni, kuri deklarēti Latvijā, bet šobrīd atrodas ārvalstīs, bet 1655 bērni Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļauju, bet ir citas valsts pilsoņi.

Lielais emigrācijas vilnis uz Lielbritāniju ir noplacis, un ir cilvēki, kas domā arī par atgriešanos Latvijā, LNT raidījumā "900 sekundes" piektdien sacīja Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis. Precīzas statistikas diemžēl nav, atzina vēstnieks, informējot, ka vēstniecība ir iesaistīta universitātes pētījumā par emigrāciju kopumā.

No šā gada sākuma līdz 1. novembrim Latvijas valsti pametuši 22 tūkstoši iedzīvotāju, ceturtdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieces (CSP) vietnieks Kaspars Misāns. Savukārt uz dzīvi Latvijā šajā laika posmā ieradušies ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Kopējais iedzīvotāju skaits šobrīd, atbilstoši CSP datiem, ir aptuveni 1,99 miljoni.

Saskaņā ar Īrijas Centrālās statistikas biroja (CSO) datiem gada laikā līdz 2014.gada aprīlim no Īrijas emigrējuši 81900 cilvēki, bet imigrējuši 60600. Salīdzinoši, gadu iepriekš šie skaitļi bija 89000 un 55900 cilvēki (attiecīgi). Kopējais Īrijas iedzīvotāju skaits ši gada aprīlī bija 4609600.

Pērn emigrācijā devušies 22,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, aģentūru BNS informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kas par satraucošo tendenci uzskata to, ka gandrīz 23% darbspējas vecuma emigrantu jeb 4,3 tūkstoši bija jaunieši 15 – 24 gadu vecumā, turklāt šis skaitlis nemazinās. Pēc CSP aprēķiniem, no 2000. līdz 2013.gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku.

Ekonomikas atveseļošanās Īrijā ir mazinājusi daudzas problēmas, taču pēdējie dati liecina, ka valsts ir zaudējusi ļoti daudz labi izglītotu darbinieku, raksta Irish Examiner. Īrija 2012.gadā vien zaudējusi 2% iedzīvotāju, kuri devušies uz Vāciju, Austrāliju un ASV.

Viena no lietām, kas atturētu cilvēkus no aizbraukšanas no Latvijas, ir saprotama un labvēlīga sociālā politika, uzskata Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Sarunā ar žurnālistiem otrdien Ušakovs norādīja, ka pastāv divas lietas, kādēļ cilvēki brauc projām un neatgriežas. Viens iemesls ir liela atšķirība atalgojumā.

Iedzīvotāju skaits Latvijā noslīdējis zem diviem miljoniem, piektdien par provizoriskajiem datiem paziņoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Tie liecina, ka Latvijā pašlaik dzīvo 1,997 miljoni iedzīvotāju. Šā gada sākumā Latvijā bija 2,14 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits samazinās gan dabiskā pieauguma dēļ, kad mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu, gan migrācijas dēļ.

Pērnā gada laikā uz ārzemēm devies strādāt 201 ārsts - visvairāk tādu, kas tikko saņēmuši ārsta diplomu, un zobārsti, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB). Visvairāk ārstu aizbraukuši uz Lielbritāniju un Vāciju. LĀB atzina, ka galvenais iemesls, kāpēc uz ārsti dodas strādāt uz ārzemēm, pārsvarā ir zemais atalgojums Latvijā un izdevīgākas iespējas turpināt profesionālo apmācību rezidentūrā.

Ārlietu ministrijas (ĀM) informācija liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs izbraukuši vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Izceļotāju skaits no Latvijas, īpaši uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, turpina pieaugt. Šobrīd lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, kā arī Spānijā.