Atzīmējot Eiropas Savienības dienu pret cilvēku tirdzniecību, Eiropas Savienības Noziedzības novēršanas tīkls (EUCPN) un Eiropas valstis 2019.gada 17.oktobrī uzsāka cilvēku tirdzniecības novēršanas kampaņu, kuras galvenais mērķis ir uzrunāt cilvēkus, kuri iespējams ir kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, kuriem ir nepieciešams atbalsts, palīdzība un aizsardzība, informē Iekšlietu ministrija.

1.oktobrī Rīgā Ārlietu ministrijā notika otrā Diasporas konsultatīvās padomes sēde, kurā tika skatīts diasporas politikas iniciatīvām paredzētais valsts budžets. Šīs sēdes norise tika translēta arī tiešraidē un ikviens to varēja noskatīties Ārlietu ministrijas mājaslapā. Cerams, ka tiem, kas tiešraidi neredzēja, būs iespēja noskatīties tās ierakstu, bet vēl pirms tam īsumā par sēdes saturu.

Otrdien, 28. maijā, Latvijas Ministru kabinets (MK) atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz, ka persona, kurai ir norādīta adrese ārvalstī, būs atļauts norādīt vienu papildu adresi vai nu Latvijā, vai ārvalstī, informē Iekšlietu ministrijas (IeM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Pieaug piespiedu nodarbinātībā savervēto Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā par cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas rezultātiem 2018.gadā. Ministrija secinājusi, ka cilvēku tirdzniecības riskam ārvalstīs joprojām ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes ar dažādām atkarībām, garīga rakstura problēmām un personas, kas palikušas bez pajumtes un iztikas līdzekļiem.

Pērn Latvijā tika identificēti 20 cilvēktirdzniecības upuri, tostarp viņu vidū bija trīs bērni, informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības jautājumos Lāsma Stabiņa. Upuru skaits par vienu samazinājies - gadu iepriekš tika identificēti 19 cilvēktirdzniecības upuri, tostarp seši bērni. Kā sacīja Stabiņa, cilvēku tirdzniecības riskam visvairāk pakļautas tādas Latvijas iedzīvotāju grupas kā bezdarbnieki, jaunieši, sievietes, nepilngadīgie, pirmspensijas vecuma cilvēki, kā arī personas ar fiziska vai garīga rakstura traucējumiem.

Ja par pamatu uzvārda maiņai ārvalstīs būs viendzimuma laulība, tad Iedzīvotāju reģistrā varēs aktualizēt ziņas par personvārda maiņu, nenorādot informāciju par šo laulību, paredz šodien valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi. Iekšlietu ministrija norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ikdienā arvien biežāk sastopas ar gadījumiem, kad jālemj par tādu dokumentu atzīšanu vai tajos iekļauto ziņu izmantošanu, kas izdoti ārvalstīs atbilstoši attiecīgās valsts jurisdikcijai, bet tajos fiksētais fakts neatbilst Latvijas tiesību aktos noteiktajam.

Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) plāno no 2019.gada Latvijas pilsoņiem kopā ar pasi izsniegt jaunas identifikācijas kartes (ID), aģentūrai LETA pastāstīja šodien amatā apstiprinātais Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Šis projekts būs viena no Trofimova prioritātēm.

Otrdien, 18.jūlijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja protokollēmuma projektu - “Informatīvais ziņojums “Par personas apliecību plašākas izmantošanas iespējām””, dara zināmu Latvijas Iekšlietu ministrija. Informatīvajā ziņojumā sniegti vairāki priekšlikumi, kas varētu veicināt personas apliecību (eID) pielietojamību un elektronisko iespēju izmantošanu.

Otrdien, 27.jūnijā Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr.721 „Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu”, kas turpmāk atļaus bērniem, kuri ir Latvijas Republikas valstspiederīgie, ceļojot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm bez notariāli apstiprinātas pilnvaras vai vecāku piekrišanas, informē Iekšlietu ministrija.

Otrdien, 11.aprīlī, Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto likumprojektu - “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, informē IeM Administratīvais departaments. Minētie grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu ziņu precizitāti un aktualitāti Iedzīvotāju reģistrā.