Pēdējā laikā Latvijas sievietēm, kuras labprātīgi iesaistās fiktīvās laulībās, visbiežāk par sniegto palīdzību nesamaksā vai arī samaksā ļoti maz, secināts starptautiskā pētījumā. Pētnieki secinājuši, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, pēdējā laikā novērots jauns cilvēku tirdzniecības fenomens - ekspluatatīvas fiktīvās laulības.

Miljonos mērāmie ieguldījumi elektronisko identifikācijas karšu (eID karšu) sistēmā nav efektīvi un neattaisnojas, jo, pastāvot citām ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, iedzīvotāji elektroniskās identifikācijas kartes izmanto maz, secināts Valsts kontroles (VK) atzinumā par Iekšlietu ministrijas (IeM) iesniegto 2015.gada pārskatu.

Iekšlietu ministrija (IeM) kā koordinējošā institūcija cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jautājumos nacionālā līmenī sadarbībā ar kompetentajām nozaru ministrijām, tiesībsargājošām iestādēm, valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojusi informācijas apkopojumu par paveikto cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā 2015.gadā.

Latvija neatbalsta un nepieņem obligātās bēgļu sadales kvotas un ir sagaidāms, ka Eiropadomē norisināsies intensīva diskusija par šo jautājumu, Saeimas Eiropas lietu komisijā, pārrunājot ar deputātiem gaidāmajā Eiropadomē izskatāmos jautājumus, teica Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietniece Eiropas jautājumos Inga Skujiņa.

Ar mērķi panākt vienotu izpratni par fiktīvo laulību fenomenu un tā tiešo saistību ar cilvēku tirdzniecību, šā gada 19. martā Iekšlietu ministrija (IeM) un nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja”” projekta HESTIA* ietvaros rīkoja nacionālo apaļā galda sanāksmi, kurā piedalījās 26 pārstāvji no valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora.

Trešdien, 4.februārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, notika Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas un ES koordinatores cilvēktirdzniecības apkarošanas jomā Myria Vassiliadou tikšanās, kuras laikā tika pārrunātas cilvēktirdzniecības novēršanas aktualitātes un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa Direktīvas par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību īstenošanas gaita Latvijā.

Otrdien, 3. martā, Latvijas Ministru kabinets izsludināja likumprojektu “Repatriācijas likums”, kura mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, informē Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa.

Trešdien, 18.februārī, Iekšlietu ministrijā (IeM) notika darba grupas “Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādņu 2014. – 2020.gadam” īstenošanas koordinēšanai sanāksme, vēstī IeM Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa. Sanāksmes laikā tās dalībnieki izvērtēja pamatnostādņu īstenošanas gaitu un secināja, ka pamatnostādnēs noteiktie uzdevumi tiek izpildīti efektīvi.

Lai risinātu fiktīvo laulību problemātiku Latvijā un Eiropā, Iekšlietu ministrija (IeM) ar Eiropas Komisijas (EK) Iekšlietu Ģenerāldirektorāta finanšu programmas “Noziedzības profilakse un apkarošana” atbalstu uzsākusi projektaHESTIA īstenošanu, kura aktivitātēs iesaistītas sešu valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovākijas un Īrijas valsts un nevalstiskās organizācijas.

Iekšlietu ministrija (IeM) rosina no 2017.gada ieviest personas kodus bez dzimšanas datiem, likuprojekts ceturtdien skatīts Valsts sekretāru sanāksmē. Sagatavotā likumprojekta anotācijā norādīts, ka pirmie seši cipari personas kodā sniedz informāciju par personas dzimšanas datumu, no kā var izdarīt virkni secinājumu, piemēram, vecumu, horoskopa piederību, dzimšanas dienas esamību kādā noteiktā laikā, piemēram, valsts svētkos un citus.