Šajā neparastajā laikā, Ziemassvētkus gaidot, Latviešu kultūras fonds Īrijā (LKFI), sadarbībā ar Kristus Apvienoto luterāņu draudzi aicina latviešus uz mazliet neparastu kopā būšanu. Tā kā telpās organizēti pasākumi nedrīkst notikt, šoreiz tikšanās notiks brīvā dabā – mežā un, diemžēl, arī tur dalībnieku skaits būs ierobežots.

Svētku nedēļas nogalē Īrijā pulciņš “palaidņu” satikās Zoomistabā, lai pastāstītu par saviem nedarbiem Latvijas okupācijas laikā. Viena otra palaidnība izrādās tika cauri sveikā, bet tādu nebija daudz. Lielākoties nedarbi tika pamanīti un nemaz tik jautri nebeidzās. Strostēšana un baidīšana tajā laikā bija okupētās Latvijas ikdiena. Trimdā uzaugušā Pētera Elferta stāstu pūrā arī tas, kā ticis milicijas aizturēts un izraidīts no Latvijas vēl pavisam īsu brīdi pirms neatkarības atgūšanas.

Kad svinīgās runas un svētku koncerti izskanējuši, laiks arī jautrai ballītei. Gandrīz ikviens pieaugušais ilgāk vai ne tik ilgi ir piedzīvojis padomju okupācijas laiku, kad diktatūra uzspieda savu kārtību un tos, kuri nepakļāvās, bargi sodīja. Tomēr arī šajā laikā neizpalika joki un kuriozi, kas okupācijas iekārtai nebūt neglaimoja. Teju katram no mums ir šāds pieredzes stāsts. Dalīsimies ar tiem.

Šogad, pasākuma “Sirds uz perona” desmitajā gadadienā, pirmo reizi tam pievienojās arī romantiskie un dzeju mīlošie Īrijas latvieši. Visdemokrātiskākais Dzejas dienu pasākums, kurš aizsākās 2011. gadā dzelzceļa stacijā Tukums I kā spēle, kā nosacīts radošās jaunatnes protests pret klasiskajiem pasākumiem, pulcēja gan dzejdarus, gan dzejas mīļotājus arī divās vietās Zaļajā salā.

Dzejas lasījumu pasākumi “Sirds uz perona”, ko pirms apaļiem desmit gadiem 2011. gada 9. septembrī - stacijā "Tukums 1" aizsāka jaunieši, kas Dzejas dienas vēlas atzīmēt citādi - brīvāk, iesaistošāk, personiskāk, turpinās, pie kam ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Šogad kopīgiem lasījumiem pievienojas arī Īrija. Viena no jau zināmajām vietām – pie Clongriffin dzelzceļa stacijas, bet otra - Tulovā, Forward Steps centrā.

Kopš marta Īrijas latviešiem organizētu pasākumu klātienē praktiski nav bijis, tāpēc seminārs, kas šodien sakās Dublinā, ir viens no nedaudziem, kas klātienē kopā pulcē piecpadsmit Īrijas latviešu aktīvistus. Lai arī situācija pasaulē un Eiropā nav labvēlīga sarīkojumu organizēšanai, gan mūsu dalībniekiem, gan lektorēm no Latvijas tomēr ir izdevies ierasties Īrijā bez šķēršļiem un prasības pašizolēties.

Lai arī kā Covid-19 necenstos izjaukt šā gada pasākumu plānus un daudzkārt tas viņam arī izdodas, Latviešu Kultūras fonda Īrijā (LKFĪ) iecerētais projekta pasākums tiks rīkots klātienē. Uz semināru 7. un 8. augustā Dublinā tiek aicināti pieteikties tie, kurus interesē informatīvi izglītojošas lekcijas, praktiskās nodarbības un pieredzes apmaiņa divos tematos – Datu aizsardzība un “Izdegšana” sabiedriskajā darbā.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome 17.aprīlī apstiprināja 14 projektus programmā ""Pilsoniskās līdzdalības programma diasporas NVO darbības atbalstam", teikts SIF paziņojumā. Apstiprināto projektu sarakstā ir arī trīs no Īrijas iesniegtie - Latviešu kultūras fonds Īrijā (Latviešu organizāciju kapacitātes stiprināšana Īrijā), Īrijas latviešu nacionālā padome (Ko varu es Latvijai dot) un Labo cilvēku klubs (Latvijas lepnums Īrijā).

Latviešiem Īrijā nav savu īpašumu - pastāvīgas vietas, kur krāt un glabāt latviskās kultūras vērtības, taču tas nenozīmē, ka mums šo vērtību nav. Tiesa, vēl ne visu esam apzinājuši un te priekšā daudz darāmā. Tas attiecināms gan uz Īrijas latviešu vēsturi, kā saiknēm pagātnē, tā visjaunāko laiku, gan arī uz izglītošanos par mūsdienās aktuāliem jautājumiem.

Noslēdzot projektu “Īrijas un Lielbritānijas sabiedrisko organizāciju kapacitātes stiprināšana”, kura ietvarā tika īstenots trīs dienu seminārs Kāslbārā (Castlebar, Co Mayo), no 2019. gada 21. līdz 23. augustam, Īrijas latviešu ziņu portāla Baltic-Ireland.ie TV radošā grupa “Piektais novads” ir sagatavojusi videomateriālu, kas ļauj ieskatīties semināra norisē.