Īrijā pēdējos gados daudz ticis runāts par to, ka īru diasporai nav tiesību piedalīties vēlēšanās dzimtajā valstī, tomēr līdz šim maz uzmanības ir pievērsts to cilvēku tiesībām, kuri ir izvēlējušies Īriju par savām mājām, raksta www.newstalk.com. Pēdējā tautas skaitīšanā 2011.gadā konstatēts, ka vairāk nekā 544 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Īrijā, nav šīs valsts pilsonības.

Saskaņā ar jaunāko publiskoto Eurostat pētījumu, gandrīz katrs astotais Īrijas iedzīvotājs ir ieradies valstī no ārzemēm, raksta The Irish Times. Eiropas statistikas aģentūra ziņo, ka Īrijas iedzīvotāju vidū ir sestais augstākais ārvalstu pilsoņu īpatsvars - 11,8%.

2014. gada nogalē Apvienotā Karaliste mainīja kārtību ceļošanai tranzītā un Ārlietu ministrija (ĀM) tika informēta par vairākiem gadījumiem, kad Latvijas nepilsoņa pasu turētājiem ir tikusi atteikta reģistrēšanās lidojumiem tranzītā caur Apvienoto Karalisti, portālam baltic-ireland.ie darīja zināmu ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Īrijas Tiesu dienesta mājas lapā www.courts.ie publiskoti vairāku daudzus gadus ilgušu tiesvedību rezultāti. Vienā no šīm lietām iesaistīta Latvijas nepilsoņu ģimene. Māte Anastasija Spila un viņas divas meitas Ksenija un Jekaterina Spilas, kuras Īrijā dzīvo kopš 1999.gada, 2005.gadā iesniegušas lūgumu piešķirt viņām Īrijas pilsonību. Lūgums ticis noraidīts un kopš tā laika notiek ģimenes tiesāšanās ar valsti.

Īrijas Augstākā tiesa noraidījusi prasību, ko iesnieguši krievi ar Latvijas nepilsoņu pasēm, ziņo The Irish Times. Tiesa atzinusi, ka sarežģītais jautājums par krievu izcelsmes Latvijas valstspiederīgo, kuri bija lūguši Īrijas pilsonību, iespējamo statusu ir galīgi jāizlemj ministram pirmajā instancē, pirms tas varētu tikt izskatīts tiesā.