„Bija darbdienas rīts. Vecākais dēls posās uz skolu, bet mazākie bērni uz bērnudārzu. Atveru maku un saprotu, ka esmu izvēles priekšā: vai nu dēlam santīmus launagam, vai arī vakarā nopirkt eļlu???” „Ir dienas, kad vienkārši nav maizītes un nav arī naudas, par ko to nopirkt... Tādās dienās sirds lūst, kad nākas paņemt mazāko bērnu krātos santīmus no kādreiz dotās kabatas naudas, lai iegādātos kaut ko ēšanai... ”