Kāds Latvijā būs cietumsods par fiktīvo laulību organizēšanu? Apstiprinātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, un cietušo aizsardzību cita starpā paredz, ka par ekspluatācijas papildus izpausmi uzskatāmas arī piespiedu laulības, ja var konstatēt cilvēku tirdzniecības pazīmes. Latvijas likumdevēji pašreiz Saeimā izskata izmaiņas Krimināllikumā. Eiropas Direktīva par cilvēku tirdzniecības organizēšanu pieprasa cietumsodu līdz 10 gadiem, bet Latvija līdzīgā gadījumā tiek izskatīta iespēju vainīgo ieslodzīt uz 3 gadiem cietumā.

Valsts svētkus Dublinā svin trīs dienas Latvijas 93.dzimšanas dienu Īrijas latvieši atzīmēja ar svinīgiem un skanīgiem pasākumiem Dublinā, Limerikā un Korkā. Apsveikumi, dziesmas un dzejas lasījumi, uzrunas, svētbrīdis un pārdomas. Arī kāds mazāk zināms fakts, ka tieši pirms 22 gadiem, 1989.gada 24.novembrī Īrijā tapa un tika nosūtīta latviešu vēstule toreiz ietekmīgākajam pasaules politiķim Ronaldam Reiganam ar aicinājumu iestāties par Baltijas valstu neatkarību.

Integrācijas departments Latvijā atkal sēž uz koferiem Liela daļa ļaužu vēl pat nav paspējuši iepazīties ar jaunajām, pirms pāris mēnēšiem veidotajām, „Nacionālās identitātes un integrācijas pamatnostādnēm”, kad jaunizveidotā Latvijas valdība, kas tikko tapusi pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, jau gatavojas tās pārstrādāt. Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim šķiet, ka Kultūras ministrija pamatnostādnes ir sagatavojusi „nepareizi”. Arī Rutas Klimkānes vadīto Integrācijas departamentu Kultūras ministrijā paredzēts reorganizēt.

Ja agrāk uz Īriju vedām bērnus, tad tagad arī vecākus Dzīvojot un strādājot Īrijā latvieši vairāk vai mazāk ir atrisinājuši jautājumus par bērniem. Lielākais vairums savas atvases jau atvedušas uz Īriju, bet ko iesākt ar vecākiem, kas jaunāki nudien nepaliek, un vienus atstāt Latvijā negribam vai pat nevaram, jo vecmāmiņa vai vectētiņš viens vairs galā netiek ne materiāli, ne fiziski. Tāpēc tiem, kas izlēmuši vecos ļaudis ņemt pie sevis, būtu svarīgi zināt, ko un kā kārtot, lai Īrijā labi justos gan jūs paši, gan jūsu vecāki.

Sestdien, 22. oktobrī, Dublinā notika daudzpusēja tikšanās, kurā Īriju pārstāvēja aktīvāko sabiedrisko organizāciju, pašdarbības kolektīvu, vēstniecības un mediju vadītāji, bet viesu vidū bija Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) priekšsēdētājs Aldis Austers un Latvijas Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe.

Zvanot palīdzības telefonam, turpmāk varēsiet runāt latviski Brīvprātīgo organizācija “Palīdzība sievietēm” (Women’s Aid), kas sniedz atbalstu sievietēm, kas cieš no vardarbības ğimenē, sākusi sniegt jaunus pakalpojumus. Tagad palīdzību, izmantojot bezmaksas telefona līniju (National Freephone Helpline), varēs saņemt arī tās sievietes, kuras neprot angļu valodu vai arī,- kurām ir grūtības savu situāciju izskaidrot un aprakstīt angļu valodā. Turpmāk jums palīdzēs sazināties profesionāls tulks, kas nodrošinās saziņu starp piezvanījušo sievieti un palīdzības dienesta darbinieku. Šo līniju var izmantot arī gūstā nonākušās pakistāņu līgavas.

Vai LTV vadībai bail no “oligarhiem” jeb pašiem no sevis? Pamatīgs tracis izcēlies Latvijas valsts televīzijā. Pēdējo divu nedēļu laikā te no darba atlaisti/aizgājuši jau trīs populāri žurnālisti, kuru darbība cieši saistīta ar politiskajām debatēm, diskusijām un politiķu rīcības atmaskošanu. Darbu televīzijā zaudējuši Jānis Dumburs, Ilze Nagle un Kārlis Streips. Zaļo un zemnieku savienības politiķi esot maukas…

Lieliskais pirmsvēlēšanu laiks Ko nu ko, bet pirmsvēlēšanu laiks tomēr ir “lielisks” ar to, ka vismaz kādu brīdi augstie varas vīri un sievas iedomājas arī par zemākstāvošajiem un, vai nu izpatikšanas, vai vēlētāju copēšanas labad, pieņem arī pa kādam tautai labvēlīgam likumam vai noteikumam Ministru Kabinetā.

Kā Īrijā tiek reğistrēta civillaulība? Jaunais likums par civillaulību jau kādu laiku spēkā un ne viens vien izmanto iespēju piereğistrēt savas partnerattiecības arī oficiāli. Kurp doties, kā kārtot dokumentus, un kas tam nepieciešams, lasiet šajā avīzes numurā.

Svētkus Kuldīgā svin arī Īrijas Latvieši Šovasar jau sešpadsmito gadu pēc kārtas Kuldīgā notika leģendārie pilsētas svētki. Šī gada svētku devīze - „Mīlestība un romantika”. Kuldīgu pilsētas dienās apmeklēja simtiem tūristu un viesu. Šogad, pirmo reizi, Kuldīgas gājienā piedalījās arī tie Īrijas latvieši, kas svētku laikā viesojās dzimtenē. Plīvojot abu valstu karogiem, Īrijas latvieši gājienā soļoja ğērbušies Īrijas valsts karoga krāsu tērpos, bet tiem priekšgalā - Sprīdītis. Mūsējo dziedātā dziesma „Latviet’s esmu, Latviet’s būšu, Latviet’s mūžam palikšu...!”, kā par brīnumu, izpelnījās apkārtējo ovācijas.