Aizsardzības ministrijai (AM) Saeimā neatsaucot priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektam, no 2028.gada dienestā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus. Otrdien divās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs diskutējot par to, vai VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem, AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) paziņoja, ka AM uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

“Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu.” /Nacionālās Drošības likums, 5.pants/ Paši iesaucamā vecuma jaunieši savu viedokli par obligāto dienestu publiski ir izteikuši reti, biežāk tas pausts ģimenes lokā. Jaunajiem cilvēkiem nav iepriekšējas pieredzes saistībā ar jebkādu armiju un viņu uzskatus galvenokārt ietekmē pašu intereses, raksturs un lielā mērā arī audzināšana. Daudzi no viņiem, par pārsteigumu saviem vecākiem, saka, ka dosies dienēt, ja tas būs vajadzīgs un būs gatavi aizstāvēt Latviju smagā brīdī.

“Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu.” /Nacionālās Drošības likums, 5.pants/ Pamatīgu vētru sabiedrībā ne vien Latvijā, bet arī diasporā sacēla ziņa, ka Aizsardzības ministrijas (AM) nākusi klajā ar plānu, kas paredz 5 gadu laikā radīt sistēmu, kurā 18-27 gadus veci vīriešu dzimtes Latvijas pilsoņi obligātā kārtā tiktu iesaistīti dienestā. Plāns paredz, ka dienests būs obligāts arī tiem atbilstošā vecuma Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārzemēs.