Valdība ir apstiprinājusi plānu 2024. gada martā rīkot referendumus par konstitucionālām atsaucēm attiecībā uz ģimeni un aprūpi, ziņo RTE. Ierosinātie referendumi, kas notiks Starptautiskajā sieviešu dienā 8. martā, Konstitūcijā paplašinātu ģimenes definīciju ārpus laulības.

Trešdien, 18. janvārī, darbā atgriezīsies Īrijas parlaments (Dáil) un valdība. RTE politiskais korespondents Paul Cunningham raksta, ka daudzas krīzes, kuras būs jārisina valdības koalīcijai, ir ļoti smagas. Viņš apraksta septiņus lielākos izaicinājumus, kas ir sagaidāmi 2023. gadā.

Uz valsts zemēm, kur tiks ierīkota jauna infrastruktūra, tostarp kanalizācijas sistēmas, ceļi un tilti, paredzēts uzbūvēt gandrīz 1800 jaunas mājas, ziņo Independent.ie. Mājokļu ministrs Eoghan Murphy ir apstiprinājis finansējumu 84 miljonu eiro apmērā 25 vietējām pašvaldībām Cork, Dublin, Galway, Kildare, Kilkenny, Limerick, Waterford, Wicklow un Wexford.

Īrijas valdība nākusi klajā ar 116 miljardu eiro vērtu ģenerālplānu valsts attīstībai nākotnē, ziņo Independent.ie. Nākamajos divdesmit gados paredzēta 500000 jaunu māju celtniecība, četru jaunu tramvaja līniju izveidošana Dublinā, kā arī piešķirti 2 miljardi eiro valsts piecu galveno pilsētu attīstībai.

Vakar publicētais ziņojums par Īrijā bēdīgi slavenajām Magdalēnas veļas mazgātavām (Magdalene Laundries) apliecina, ka "būtiska" loma to darbībā bijusi arī valstij, ziņo plašsaziņas līdzekļi. Laikā no 1922. līdz 1996.gadam veļas mazgātavās pret savu gribu ievietotas apmēram 11500 sieviešu un vairāk kā ceturto daļu no viņām turp nosūtījusi valsts. Vismaz 879 sievietes šajās iestādēs mirušas.

Saskaņā ar jaunākajiem valsts kontroliera (C&AG) ziņojumiem, kopējais Īrijas aizņēmuma lielums 2010. gada beigās sasniedzis 148 miljardus eiro, raksta RTE. Taču līdz pagājušā gada beigām valsts izdevumi bija samazinājušies par gandrīz 10 % līdz 53,8 miljardiem eiro, bet valsts parāds bijis gandrīz 95 miljardi €.

Amatpersonas viedoklis. Viens jautājums ir, cik svarīgi un tiesiski pareizi ir šādi vai tādi politiķu izteikumi, tomēr svarīgāks par visiem ir un paliek morāles jautājums.  Nesen savu attieksmi pret simtlatniekiem jau izrādīja kāds Latvijas ministrs. Vakar Latvijas TV žurnālists Arnis Blodons uz sarunu par izdzīvošanas iespējām Latvijā bija aicinājis Latvijas finanšu ministru Andri Vilku – valsts galvenā maka turētāju.

Kaut arī bija cerība, ka krīze neizplatīsies ārpus ASV, sešu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības jau bijušas spiestas sniegt atbalstu finanšu institūcijām. ES pašlaik steidzamā kārtā pārbauda šos glābšanas plānus, lai nodrošinātu, ka tie nav pretrunā ar noteikumiem par to, kā valsts drīkst sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem. Eiropas Komisija (EK) sanācijas plānus vērtē atzinīgi, jo tie ir labs pārrobežu sadarbības piemērs. Dalībvalstu valdību sarunās iesaistījusies Eiropas Centrālā banka (ECB), un arī EK uzmanīgi seko līdzi to norisei. Turklāt ECB ir divkāršojusi tās piedāvāto kredītlīdzekļu apjomu, piešķirot eirozonas (pašlaik tajā ir 15 valstis) bankām 120 miljardu eiro lielu aizdevumu uz 30 dienām.

Ik pa laikam Latvijas medijos kāds “gudri” spriedelē par tiem, kurus vēlēšanās dzīvot normālu, cilvēka cienīgu dzīvi ir piespiedusi doties pasaules plašumos. Šoreiz portāla baltic-ireland uzmanības centrā visnotaļ nopietna kundze - ekonomikas speciāliste, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, kura savus domu graudus bārsta laikraksta Dienas Bizness pielikumā “Numurs”. Uz laikraksta jautājumu: “Vai jūs personīgi saprotat un attaisnojat tos latviešus, kuri aizbrauc no valsts peļņas meklējumos?”, Raita Karnīte atbild:

Īrijas valdība paziņojusi, ka piešķir vairāk kā 8 miljonus eiro dotācijās 130 īru nevalstiskajām organizācijām Lielbritānijā, informē RTE. Dotāciju apjoms ir par 13% lielāks, nekā pagājušajā gadā un lielākā daļa tiks piešķirta veco ļaužu, bezpajumtnieku un ieceļotāju atbalsta organizācijām. Ārlietu ministrs Micheál Martin informēja, ka finansiālais atbalsts paredzēts arī mantojuma un kultūras projektiem, kas attīsta un veicina vienotības garu.