Īrijā 2024.gada jūnijā notiks Eiropas Parlamenta un arī pašvaldību vēlēšanas, kurās, saskaņā ar likumu, ir tiesības piedalīties visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tostarp, arī šeit dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Gatavojoties šim notikumam, valdība ir sagatavojusi brošūru, kurā iekļauta informācija par vēlēšanām cilvēkiem ar invaliditāti un tā ir pieejama ne tikai angļu valodā, bet arī 16 citās valodās, tostarp, latviski.

Šonedēļ Īrijas premjers Leo Varadkar paziņoja, ka 8.februārī valstī tiks rīkotas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Tās notiks aptuveni nedēļu pēc tam, kad Apvienotā Karaliste (tostarp Ziemeļīrija) būs oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības. Pirmsvēlēšanu kampaņa ir sākusies – teju visas sētas un stabi pilsētās tiek apkarināti ar politiķu portretiem, partijas sāk strīdēties par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem un saviem vēlētājiem solīt “sauli, mēnesi un zvaigznes no debesīm”, ziņo Īrijas mediji.

Īrijas vēlētāji uz vēlēšanu iecirkņiem dosies jau rīt un balsos pašvaldību vēlēšanās, Eiropas Parlamenta vēlēšanās, referendumā par laulības šķiršanu, bet Cork city, Limerick un Waterford iedzīvotāji – lokālā referendumā par to, vai viņu vēlēšanu apgabalā ir jābūt tieši ievēlētam mēram, ziņo Independent.ie.

Nākamajā gadā Īrijā norisināsies pašvaldību vēlēšanas, kurās, saskaņā ar likumu, ir tiesības piedalīties visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tostarp, arī šeit dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Atdot savu balsi par pašvaldību deputātiem varēs ikviens pilngadīgs Īrijas iedzīvotājs, kurš vēlēšanu dienā, 2019.gada 24.maijā, būs reģistrēts vēlētāju reģistrā.

Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars nosūtījis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai vēstuli, kurā aicina komisiju atsākt diskusiju par vēlētāju reģistrācijas kārtību Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanā, dara zināmu CVK Informācijas nodaļa.

Īrijā ir izstrādāts projekts „Balsosim kopā!” (Voting Together) ar mērķi veicināt Eiropas Savienības) ES) pilsoņu līdzdalību Īrijas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā, dara zināmu Latvijas vēstniecība Dublinā. Ikviens Latvijas pilsonis vienlaikus ir arī ES pilsonis, kuram ir demokrātiskas tiesības balsot abās no tām. Lai piedalītos vēlēšanās, personai jābūt iekļautai Īrijas vēlētāju reģistrā savā pastāvīgajā dzīvesvietā.

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri laika gaitā ir kļuvuši par Īrijas pilsoņiem, ir tiesības piedalīties divos referendumos, kas notiks 4. oktobrī un kuros būs jābalso par Īrijas parlamenta augšpalātas – Senāta (Seanad) likvidēšanu un Apelācijas tiesas (Court of Appeal) izveidi.

Nākamajā gadā Īrijā notiks pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas, kurās ir tiesības piedalīties arī šeit dzīvojošajiem Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Jāņem vērā, ka, lai varētu piedalīties vēlēšanās, jums ir jābūt reģistrētam vēlētāju reģistrā dzīvesvietai atbilstošā vēlēšanu apgabalā.

Latvijas Vēlēšanu reformas biedrība (VĒL), kas dibināta 2007. gada 31. maijā un iestājas par Saeimas vēlēšanu sistēmas uzlabošanu, izstrādājot konkrētus ieteikumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu sistēmai, ierosina ieviest vēlētāju reģistru 10. Saeimas vēlēšanās un atteikties no „balsošanas ar pasi”. Sabiedrību ar savām tēzēm iepazīstina VĒL valdes priekšsēdētajs Valdis Liepiņš: