1. septembris – diena, kuru gaida ik viens – gan mazais pirmklasnieks, kurš milzīgo gladiolu pušķi mirdzošām acīm sniegs savai pirmajai skolotājai, gan vecāko klašu skolēni, kuru klasēs virmos atkalredzēšanās prieks, gan arī viņu mīlošie vecāki. Diemžēl, ņemot verā Latvijas ekonomisko situāciju, šie svētki daudzās ģimenēs izpaliks, jo trūkums liedz iegādāties skolai pašu nepieciešamāko – somas, apģērbu, apavus, rakstāmpiederumus un burtnīcas.

„Bija darbdienas rīts. Vecākais dēls posās uz skolu, bet mazākie bērni uz bērnudārzu. Atveru maku un saprotu, ka esmu izvēles priekšā: vai nu dēlam santīmus launagam, vai arī vakarā nopirkt eļlu???” „Ir dienas, kad vienkārši nav maizītes un nav arī naudas, par ko to nopirkt... Tādās dienās sirds lūst, kad nākas paņemt mazāko bērnu krātos santīmus no kādreiz dotās kabatas naudas, lai iegādātos kaut ko ēšanai... ”