Ceturtdiena, 13. jūnijs, Varda dienas: Uva, Ainārs, Zigfrīds

2022. gads – tautas deju kopa “Karbunkulis” draugiem.lv

- 23.12.2022

whatsapp-image-2022-04-09-at-8-23-45-pmKad tautas deju kopa Karbunkulis 2021. gada vasarā izvēlējās D grupas repertuāru, Īrija un pārējā Eiropa vēl bija COVID19 pandēmijas jūgā, un tad, lai varētu normāli apgūt izvēlētās dejas kopā dejojot, kā arī lai viens otru pasargātu, piekritām pildīt antivielu testus pirms katra mēģinājuma sākuma. Tad arī tika izlemts koncertu grafiks nākamajam gadam, kad plānojās vairāki lieli koncerti.

2022. gads sākās ar ļoti labām ziņām – ar valdības lēmumu visi pulcēšanās ierobežojumi un epidemioloģiskās prasības tika atceltas līdz ar to nebija nekādu šķēršļu deju mēģinājumiem. Pavasara cēliens pagāja gatavojoties pirmajai skatei ceļā uz 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Vispirms zinot, ka šī ir pirmā skate pēc pandēmijas, kas jau tā atstājusi negatīvu iespaidu uz tautas deju kopām Latvijā un pasaulē, bija atļauts ierakstīt apgūto deju video kolektīvam nepilnā sastāvā. Šai skatei mums sagatavoties palīdzēja horeogrāfs un deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš, kurš aprīlī viesojās Dublinā uz meistarklasi. Vienlaikus piedaloties meistarklasē ar horeogrāfu, Karbunkulis arī nodejoja Baltic-Ireland 15. gadu jubilejas koncertā. Skate maijā tika veiksmīgi izturēta un varam turpināt apgūt repertuāru. Ā, jā, starp citu, vienmēr esam gatavi uzņemt jaunus dalībniekus! Tā diena arī palika atmiņā ar to, ka sniedzām privātu brīvdabas koncertu vienai no mūsu kolektīva sirsnīgākajām līdzjutējām un latviešu kopienas Īrijā aktīvām dalībniecēm Silvijai Džounsai, kā arī viņas ģimenei un kaimiņiem, kas mūs uzņēma savā mājas pagalmā un dārzā. Silvijas kundze, paldies, jums par šo iespēju!
Pēc samērā intensīva pavasara cēliena, ar nepacietību ielēcām vēl intensīvākā vasaras sezonā, jo bijām piekrituši doties uz Vāciju, lai jūnijā piedalītos koncertā “Ļauj saulei uzziedēt” par godu Esligenas Dziesmu svētku 75. gadadienai. Pie svētku koncerta repertuāra veidošanas piedalījās arī mūsu pašu Solveiga Slaidiņa. Patiess prieks par to, ka varējām arī nodejot šiem svētkiem par godu, horeogrāfes Indras Fīlipsones, izstrādāto horeogrāfiju “Satikšanās Eslingenā”. Tā kā sākotnējā svētku organizēšana pagāja pandēmijas ierobežojumu ēnā, viss kolektīvs svētkos nepiedalījās, taču tas, savukārt, atļāva sadejot ar citiem sadraudzības kolektīviem, kas mums it nemaz nav sveša lieta. Viens cilvēks jau nav sala!
Neilgi pēc atgriešanās no Eslingenas, sākām gatavoties šīs vasaras lielākajam deju notikumam – lielkoncertam Dziesma Dejo, Deja Skan, kas augustā notika Rīgā, Mežaparkā. Šis bija pirmais koncertuzvedums, kad uz deju laukuma vienlaicīgi atradās gan dejotāji, gan koristi, jo skatītāji sēdēja tur, kur dziesmu svētkos atrodas lielais kopkoris. Augusta koncerts bija arī pirmais liela mēroga pasākums daudziem jaunajiem Karbunkuļa dejotājiem, kas sastāvā pievienojušies pēdējo pāris gadu laikā.
Kā jau pienākas, arī šo svētku laikā, varēja izmantot iespēju nakšņot skolā un gulēt uz grīdas, kas, manuprāt, ir īstu dejotāju dzīves neatņemama sastāvdaļa. Par šo iespēju milzīgs paldies jāsaka koncertuzveduma veidotājam un idejas autoram, deju kolektīva Dzirnas mākslinieciskajam vadītājam, horeogrāfam Agrim Daņiļevičam, kas mums atvēlēja savas deju skolas telpas. Paldies, par šo fantastisko piedzīvojumu!
Augusta koncerts Mežaparkā nodejots, tad jau it kā varētu atpūsties, taču septembrī parasti uzsākam jauno sezonu, tad nu tas atpūtas brīdis sanāca tāds paīss.
Ja likās, ka vasara bija koncertiem bagāta, rudens mūs sagaidīja ne tikai ar labu laiku, bet arī ar koncertiem gandrīz katrā nedēļas nogalē – pandēmija tiešām nu bija beigusies! Karbunkulis pieņēma visus ielūgumus – gan dalībai kultūras festivālos dažādās Īrijas vietās, gan lai sveiktu tuvākus un tālākus draugus, gan lai veicinātu labdarību. Priecē apziņa, ka savā ilgajā darbības laikā esam nodibinājuši tik ciešas attiecības ar festivālu organizatoriem, ka pat pēc divu gadu pārtraukumu viņi par mums atceras.
Un tā no 3. līdz 4. septembrim, Kristīne un es kopā ar Solveigu devāmies uz Pīterboro Anglijā uz meistarklasi horeogrāfa un deju svētku virsvadītāja Jāņa Purviņa vadībā. Septembris pagāja gatavojoties kultūras festivālam Kašelā (Cashel Arts Festival), kur mūs uzņēma 18. septembrī. Kā par laimi aizvadītā vasara bija koncertiem bagāta, un līdz ar to repertuārs bija gana plašs, lai nevajadzētu apgūt jaunas deju horeogrāfijas “no nulles”. 1. oktobrī, uzreiz pēc balsošanas 14. Saeimas vēlēšanās, devāmies uz Karikmakrosu (Carrickmacross), kur piedalījāmies bērnu deju kopas Dzirnaviņas 10 gadu jubilejas koncertā. Vairākumam šoreiz tikai dalība koncertā bez ballītes, jo nākamajā dienā visi apzinīgi un laicīgi ierādāmies uz mēģinājumu. 8. oktobrī, savukārt, piedalījāmies Īrijas Latviešu Nacionālās Padomes 15 un jauktā kora LA’IR 5 gadu jubilejas kopkoncertā Portlišā (Portlaoise). Un atkal jau tikai koncerts un pavisam īsa pasvinēšana, jo nākamajā dienā atkal bija jādodas uz mēģinājumu. Līdzīgi, kā Karbunkulī ir vairāki jauni dalībnieki, tā arī Latvijas Republikas vēstniecībā ir jauns darbinieku sastāvs. Un pateicoties mūsu ilggadējajai sadarbībai ar vēstniecību, Karbunkulis ļoti veiksmīgi pārstāvēja Latviju Starptautiskajā Labdarības Tirdziņā (International Charity Bazaar) RDS 23. oktobrī, ko organizē Dublinā bāzētās ārvalstu diplomātiskās vienības. Arī šis pasākums ir beidzot atgriezies pēc divu gadu pārtraukuma. Man kā dejotājam, šis ir viens no iemīļotākajiem koncertiem, taču jau nedēļu vēlāk Karbunkulis 30. oktobrī pašā rīta agrumā devās uz Kilkeniju (Kilkenny), lai piedalītos ikgadējajā Savour Kilkenny Food Festival. Kā jau noprotat, arī šis festivāls bija “piespiedu pauzē” uz diviem gadiem.

Novembris bija nedaudz vieglāks – 12. novembrī Karbunkulis ciemojās pie saviem draugiem – vidējās paaudzes deju kolektīva Baloži – viņu 15 gadu jubilejā.
Novembra beigas un decembra sākums tad nu tika atvēlēti kārtīgiem deju mēģinājumiem, kad strādājām pie repertuāra slīpēšanas. Kaut arī bija brīži, kad likās, ka divu mēnešu laikā ir vairāk koncertu nekā citās sezonās gada laikā, tādi piedzīvojumi, kad īsti nav laika tērpu sakārtot un uz mēģinājumu ir jādodas ar somu nakšņošanai, padara dzīvi tikai interesantāku.
Klāt svētku un gadumijas laiks, kad var pārstāt skriet un triekties, un, manuprāt, Karbunkulim šis atpūtas laiks ir godam nopelnīts! Paldies, ka esat kopā ar mums! Visiem vēlam mierīgus un sirdssiltus svētkus, un Laimīgu un pārticīgu Jauno Gadu!

Uģs Daņiļēvičs
TDK Karbunkulis ilggadējais dejotājs

P.S. Bet nopietni, vienmēr meklējam jaunus dejotājus! Piesakies, būs forši!

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie