Viena no lietām, kas dzīvi Īrijā padara vienkāršu, ir pieņemoša sabiedrība. Tas attiecas arī uz pusaudžu dzimuma identitātes traucējumiem jeb disforiju. Šodien atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu un nu jau 16 gadus šajā dienā stāstām par kādu ģimeni ar bērniem. Šogad izvēlējāmies ģimeni, kurā aug meitene, kura psiholoģiski sevi jūt kā zēnu. Tā kā tēma ir ļoti sensitīva, rakstā nebūs minēti konkrēti cilvēku vārdi.

Navanā piekautā pusaudža tēvoči žurnālistiem ir sacījuši, ka labi apzinās, ka viņu brāļadēls nav pirmais un nebūs arī pēdējais bērns, kuram bez iemesla uzbrūk pāridarītāji. Taču viņi cer, ka valsts līmeņa un arī starptautiskā uzmanība, kas pievērsta incidentam, būs kā signāls kopienām, lai tās šādos brīžos iejauktos, un liktu terorizētājiem apstāties un pārdomāt. Arī mūsu lasītāju stāsti liek domāt, ka ir svarīgi par to neklusēt.

Kristus Apvienotā luterāņu draudze aicina doties kopīgā ceļojumā uz Īrijas rietumkrastu, lai apmeklētu Foynes lidojošo laivu un jūrniecības muzeju un vienu no skaistākajām vietām Zaļajā Salā – Loop Head pussalu. Ceļojums paredzēts no Dublinas ar komfortablu autobusu, kurā būs ērti gan lieliem, gan maziem piedzīvojumu meklētājiem.

Ieskandinot šovasar gaidāmos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus, 21.maijā koncertzālē “Cēsis” pēc divu gadu pārtraukuma uzstājās diriģentu koris. Koncertā piedalīsies vairāk nekā simt Latvijas un diasporas diriģentu, t. sk. Signis Jaunzems no Īrijas jauktā kora “LA’IR”. Tas bija īpašs notikums, sajūtot kopību, svinot diriģenta profesiju, kā arī smeļoties spēku un dzīvesprieku gaidāmajiem svētkiem.

Vakar, 19. maijā, noslēdzās pieteikumu iesniegšana projektiem, kuru īstenošana paredzēta laika posmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Projektu konkursu diasporas organizācijām izsludināja Ārlietu ministrija (ĀM). Vakar līdz darbdienas beigām Latvijas vēstniecībā Dublinā no Īrijas latviešu sabiedriskajām organizācijām bija saņemts viens projekta pieteikums, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā Padomnieks Andrejs Kovaļovs.

Vasara ir tepat pie sliekšņa un strauji tuvojas brīdis, kad 3x3 saietā Lough Lannagh brīvdienu ciematā Castlebar, Co Mayo, satiksies gandrīz simts latvieši ne tikai no Īrijas un Latvijas, bet arī no citām valstīm. 3×3 padome Īrijā ziņo, ka ir atlikušas dažas brīvas vietas un vēl tikai vienu nedēļu ir iespēja pieteikties dalībniekiem, kas to vēl nav paspējuši.

Šonedēļ Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) paziņoja rezultātus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncerta “Balts” ārvalstu latviešu deju kopu koprepertuāra video skatē un ārvalstu latviešu koru video skatē. No Īrijas šā gada Dziesmu un deju svētkiem savus video skatēm iesūtīja kori “eLVē” un “LA’IR”, kā arī tautas deju kopas “Karbunkulis” un "Rietumkrasts".

Jau kopš elektroniskā pieraksta tiešsaistē uz pases/eID kartes noformēšanu, bet jo īpaši pēdējā laikā sociālajos tīklos daļa tautiešu Īrijā ir neapmierināti ar vēstniecības Konsulārās nodaļas darbu. Sociālajos tīklos, t.sk. pie portāla baltic-ireland.ie rakstiem, parādās Konsulārās nodaļas darbu kritizējoši komentāri un pat video. Šajā sakarā vērsāmies vēstniecībā un lūdzām skaidrojumu, vai tiešām elektroniskais pieraksts tiešsaistē ir "neiespējamā misija"? Tāpat vēlējāmies uzzināt, kas tiek darīts, lai mazinātu rindas?

Kompānijas “SERGEVI” Latvian Events in Ireland dibinātāji un vadītāji Evita un Sergejs Kudrjašovi, būdami tautas deju kopas “Karbunkulis” krustvecāki, šonedēļ savās viesmīlīgajās mājās aicināja “krustbērnus” kopīgi atzīmēt Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu jeb 4. maija svētkus. Atbilstoši svētkiem, tika klāti balti galdauti un galdā celts cienasts, bet ziedu salona Floral Essence īpašniece Kristīne Golubovska parūpējās par svinīgu noformējumu.

Latvijas Republikas vēstniecība Īrijā sveic ikvienu tautieti Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 33.gadadienā. 1990. gada 4. maijs ir nozīmīgs datums Latvijas valsts vēsturē. Šogad aprit 33.gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".