Pirmdiena, 15. jūlijs, Varda dienas: Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons

Ar valsts iesaisti vēlas panākt diasporas uz Latviju pārskaitīto līdzekļu investēšanu draugiem.lv

- 25.05.2024

img_4858Valstij būtu nepieciešams mēģināt stimulēt diasporas uz Latviju pārskaitīto līdzekļu investēšanu tautsaimniecībā, uzskata biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs, kurš otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē iepazīstināja deputātus ar šim mērķim tapušu programmu “Team Latvia Growth Fund”.

Pēc Muižarāja datiem, Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) pēc atpakaļpārvedumu jeb Latvijas valstspiederīgo ārvalstīs gūto ieņēmumu pārskaitījumu uz Latviju apjoma, kas veido 3% līdz 4% no iekšzemes kopprodukta apjoma. Viņš skaidroja, ka diasporas pārstāvji ieskaita ārvalstīs gūtos ienākumus saviem ģimenes locekļiem, draugiem, veic iemaksas citu cilvēku kontos, uz šādu finanšu līdzekļu apjoms ir nemainīgi augsts.
Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” pārstāvis vērtēja, ka vienlaikus Latvija iepaliek uzkrāto investīciju apjoma ziņā no citām Baltijas valstīm par aptuveni 10 miljardiem eiro, tāpēc ir jāizmanto visas iespējas kapitāla piesaistei. “Ja mēs skatāmies uz kopējām valsts prioritātēm šajā jomām un ko valsts mēģina panākt ar diasporas politiku, gan Diasporas likums, gan arī plāns darbam ar diasporu nosaka to, ka ir nepieciešams, lai diaspora aktīvāk iesaistās tautsaimniecībā. Mūsu piedāvātajā plānā ir dažādas aktivitātes investīciju piesaistei,” sacīja Muižarājs.
Biedrība piedāvā mērķētu programmu, kas stimulētu atpakaļpārvedumu novirzīšanu investīcijās Latvijas uzņēmumos. Programmai izvirzīti trīs mērķi – kāpināt diasporas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos, veicināt diasporas locekļu izpratni par investīciju iespējām Latvijā, stiprināt saikni ar Latviju. Muižarājs klāstīja, ka programmai iecerētas divas galvenās komponentes – investīciju atbalsta instrumenti un kapacitātes celšana, jo lielai daļai diasporas pārstāvju ir augstāki ieņēmumi, bet nav zināšanu, kā investēt. Lai vētītu, vai programma strādā vai nestrādā, ir izstrādāti astoņi soļi.
Pēc viņa paustā, uzņēmumiem Latvijā, kas vēlētos pretendēt uz diasporas investīcijām, būtu jāpiesakās atlases konkursā, kurā pēc dažādiem kritērijiem tiktu veikts uzņēmumu novērtējums, tad tiktu paziņoti rezultāti un uzņēmēji, kuri meklē diasporas investīcijas specifiski tiktu uzskaitīti mājaslapās un sociālajos medijos.
Nākamais posms paredz, ka uzņēmējiem būtu jāprezentē sava ideja un jāpiedāvā ienākuma no ieguldījumiem nosacījumi pret no diasporas iegūtās investīcijas, proti, ko uzņēmēji ir gatavi piedāvāt, lai saņemtu investīcijas. Tad komunikācijas kampaņas laikā notiktu investoru uzrunāšana.
Runājot par kapacitātes palielināšanas sadaļu, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka tas paredz sniegt diasporas pārstāvjiem informāciju par investīciju iespējām Latvijā, kur finanšu līdzekļus varētu pārvirzīt.
“Jautājums, protams, kāpēc diasporai to vispār vajadzētu darīt. Mums ir virkne pētījumu, kas liecina, ka uzticības līmenis starp to diasporas segmentu, kas aizceļoja no valsts globālās finanšu krīzes laikā, ir zemāks. Lai risinātu sākotnējās neuzticības problēmu, būtu jādomā par to, kādā veidā stimulēt vēlmi investēt,” sacīja Muižarājs.
Viņš atzīmēja, ka viens variants varētu būt investīciju garantijas un virkne citu mehānismu. Pēc Muižarāja paustā, garantijas sāktu darboties brīdī, kad tiktu slēgts investīciju līgums, kurā būtu skaidri redzams, ka diasporas investors iegulda finansējumu uzņēmumā, kas ir atlasīts konkursa kārtībā. Investors varētu vērsties pie attiecīgās iestādes, lai ziņotu par atbalsta mehānisma nepieciešamību.
Runājot par uzņēmumu atlases kritērijiem, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” pārstāvis norādīja, ka šāda programma palīdzētu valstī mērķētāk atbalstīt tieši tās nozares, kas ir stratēģiski svarīgas, piemēram, informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozari, biotehnoloģiju nozari un aizsardzības industriju. Ar programmu varētu stimulēt diasporas investīciju ieplūšanu specifiskās nozarēs, kas ir stratēģiski svarīgas.
Muižarājs klāstīja, ka programmā var iekļaut papildu prasības vai kritērijus attiecībā uz reģionālo pārklājumu, piemēram, uzņēmumi, kas ir no mazāk attīstītiem reģioniem, varētu kvalificēties papildu punktiem, lai pretendētu uz visiem stimuliem, kas sekmētu diasporas investīcijas. Viņa ieskatā, tieši tas radītu augstāk pievienotu vērtību rašanos reģionos, paaugstinot potenciālo atalgojumu un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu.

Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” pārstāvis akcentēja, ka attiecīgajai institūcijai būtu jāveic uzņēmuma vispārējais finanšu veselības novērtējums, vai tas ir spējīgs, nebankrotēs, vai uzņēmums maksā nodokļus, kāds ir attīstības potenciāls, lai tādā veidā mazinātu investīciju garantijas iespējamības iestāšanos, proti, lai valstij nebūtu jāveic investīciju garantija. Tāpat būtu jāpārbauda, vai uzņēmums nav pakļauts starptautiskajām vai nacionālajām sankcijām, lai netiktu finansēti uzņēmumi, kuri potenciāli varētu sadarboties ar Latvijai nedraudzīgām valstīm.
Pievēršoties jautājumam par stimuliem, kā mudināt diasporas pārstāvjus investēt, Muižarāja ieskatā, sākotnējam stimulējumam jābūt spēcīgam, jo tā ir jauna programma un tā varētu radīt priekšnoteikumus, lai diaspora gribētu investēt. Viņaprāt, šis stimuls varētu būt investīciju garantija pret kredītpolitiskiem tirgus operacionālajiem riskiem uzņēmām maksātnespējas gadījumā, dažādiem tirgus satricinājumiem, kas varētu novest līdz investoru zaudējumiem.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece eksporta jautājumos, direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja norādīja, ka, lai izveidotu praktiski darbojošos mehānismu, priekšā gaidāms liels darbs. Tāpat vajadzīgi daudzi aprēķini. Viņa sacīja, ka ir lietas, ko valsts nevarēs izdarīt, piemēram, valsts investīciju līdzfinansēšanu. Strupkāja skaidroja, ka parasti investors iegūst labumu investējot konkrētā uzņēmumā, jautājums ir par to, ko no tā iegūs valsts līdzfinansējot šo visu.
LIAA pārstāve klāstīja, ka ir jāspēj novērtēt, cik potenciāli liela būtu investīciju sadaļa, jo investori redz, ka tas ir process ar daudziem posmiem, kas ir jāsakārto, jāvērtē. Tas ir arī administratīvs resurss un šai programmai sevi ir jāatmaksā. Strupkājas ieskatā, ir jānoskaidro, kāda ir interese diasporas pusē un kāds ir potenciālo investīciju apjoms.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis (P) sēdē uzsvēra, ka, lai veicinātu ārzemēs mītošo tautiešu interesi ieguldīt Latvijas uzņēmumos un stimulētu kapitāla reemigrāciju, jābūt viegli saprotamiem un drošiem kapitāla piesaistes veidiem.
Apakškomisija sēdē sprieda par diasporas iespējām investēt savu uzkrāto kapitālu Latvijas uzņēmumos. Diasporas pārstāvji pauda, ka Latvijā ir liels atpakaļpārvedumu apjoms, ko veido diasporas veiktie pārskaitījumi, un rosināja stimulēt finanšu līdzekļu pārvirzīšanu uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvājot drošu investīciju programmu.
Apakškomisija lēma aicināt AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ekonomikas ministriju sadarbībā ar diasporas pārstāvjiem izstrādāt jaunus rīkus diasporas kapitāla piesaistei investīcijām Latvijas uzņēmumos.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pārstāve pauda, ka vasarā centrs plāno veikt apjomīgu diasporas aptauju, un rosināja iekļaut tajā jautājumus, kas nepieciešami programmas izstrādes datiem.
Labanovskis informēja, ka oktobra beigās apakškomisija aicinās iesaistītās puses iepazīstināt parlamentāriešus ar izstrādātajiem rīkiem investīciju piesaistes veicināšanai.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie