Šonedēļ oficiālā vizītē Īrijā viesojas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kā arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis. Vakar Latvijas vēstniecībā notika politiķu tikšanās ar diasporas pārstāvjiem, kurā piedalījās vēstnieks Juris Štālmeistars, vēstniecības darbinieki, aktīvie Zaļās salas latvieši un arī Latvijas goda konsule Īrijā Marie Louise O’Donnell.
Tūlīt pēc ierašanās uzrunājot klātesošos, Mieriņas kundze atzinās, ka pirmo reizi dzīvē ir Īrijā, un neviens viņas radinieks, draugs vai paziņa šajā valstī nedzīvo. Saeimas priekšsēdētāja pauda prieku par to, ka Latvija var lepoties ar saviem cilvēkiem, kas ir ļoti gudri un strādā jomās ar augstu pievienoto vērtību, atšķirībā no agrākajiem gadiem, kad cilvēki brauca uz ārzemēm ekonomisku apsvērumu dēļ un strādāja ne tos vislabāk atalgotos darbus.
“Vienlaikus es vēlos pateikt, ka jūs visi esat ļoti, ļoti gaidīti arī Latvijā, lai kādu lēmumu jūs pieņemtu. Man liekas, ka katrs latvietis ir vērtība, lai kur viņš arī būtu. Paldies arī jums par to latvietības kopšanu, uzturēšanu, tas ir ļoti svarīgi.”

D.Mieriņa uzrunā atcerējās savu viesošanos amatierteātru festivālā “ PLATS solis” pagājušajā gadā un uzsvēra, ka tas ir fantastiski, ko cilvēki var izdarīt ar savu entuziasmu un darbu.
Viņa pauda nožēlu par to, ka pagaidām nav izdevies grozīt vēlēšanu likumu, lai diasporas vēlētāji varētu izvēlēties, kuram vēlēšanu apgabalam pieskaitīt viņu balsis. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas visās Saeimas vēlēšanās ārzemēs dzīvojošo vēlētāju balsojumus pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalam. Spīkere sacīja, ka, turpinoties esošajai sistēmai, drīzumā tiks sasniegta situācija, kad 50% mandātu piederēs Rīgai, bet arī Latvijā saprot, ka ir jāstiprina reģioni.
“Mēs ar prezidentu esam ierosinājuši vispār grozīt vēlēšanu sistēmu un diskusiju par to, vai to vajag vai nevajag, un vienlaikus domāt par vienu unificētu vēlēšanu likumu. Šobrīd tie ir vairāki, ļoti saskaldīti, katram savas normas, katram savi vēlēšanu iecirkņu darba laiki. Diskusijas būs un es ļoti aicinātu jūs iesaistīties.”
D.Mieriņa pastāstīja, ka vizītes mērķis ir Īrijas valsts amatpersonām paust savu nostāju un to, kādā situācijā šobrīd atrodamies un dzīvojam. Viņa uzsvēra ka ģeopolitiskā situācija nav vienkārša, jo Krievijas agresīvā rīcība un provokācijas nerimst. Politiķe vairākkārt uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir atbildības jautājums, ka Krievija nedrīkst palikt nesodīta par to, ko tā pastrādājusi. Viņa sacīja, ka ikvienai valstij ir jāsniedz atbalsts Ukrainai, tikai tad būs rezultāts.

“Latvija nav liela valsts, bet sirds mums ir plaša, un tikai valsts atbalsts vien Ukrainai tuvojas miljardam. Savukārt Īrijai tie ir 300 miljoni. Gribētos, lai visas valstis solidarizējas vairāk un palīdz.”
Klātesošos uzrunāja arī Raimonds Bergmanis, kurš atzina, ka šobrīd viņa vadītajā komisijā tiek strādāts pie likumiem, kas ir ļoti nozīmīgi valsts drošībai – Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likums, Sēlijas poligona likums, Robežu likums, Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums un citi. Viņš pastāstīja par grūtībām, neveiksmēm un veiksmēm komisijas darbā. Runājot par VAD un šī likuma nostāju attiecībā uz diasporas jauniešiem, Bergmaņa kungs atzina, ka šobrīd vēl nav konkrēta lēmuma. Viņš pastāstīja par citu Eiropas valstu pieredzi šajā jautājumā, minot, ka, piemēram, Somija ir saskārusies ar tādu problēmu kā jauniešu mentālā veselība, jo apmēram 20% iesaucamo tiek “atsijāti” tieši šī iemesla dēļ. Viņš norādīja, ka šī problēma pieaug arī Latvijā.
Diskusijās ar viesiem tika pārrunāti dažādi jautājumi – gan par sankcijām pret Krieviju, par iespēju ārpus Latvijas skatīties Krievijas TV kanālus un par to, kā darbojas agresorvalsts propaganda, kas ietekmē cilvēkus Eiropā un veido sabiedrisko domu, kā arī mūsu valsts cilvēku iespēju skaidrot šos jautājumus saviem līdzcilvēkiem.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.