Kafejnīcu īpašnieki pauduši kritisku attieksmi pret priekšlikumiem ieviest jauno “latte nodokli”, uzliekot to vienreizlietojamo kafijas krūzīšu ražotājiem un importētājiem, nevis patērētājiem, un tādējādi padarot tās dārgākas mazumtirgotājiem, ziņo Independent.ie.
Jaunos priekšlikumus, kuru mērķis ir beidzot ieviest šo nodokli, kritizējusi uzņēmēju organizācija, kas pārstāv McDonald’s, Bewley’s, Insomnia un citus lielus tirdzniecības uzņēmumus, apgalvojot, ka tas videi nedos nekādu labumu.

Klimata, enerģētikas un vides departamenta apsvērtie jaunie pasākumi paredz, ka maksa tiktu uzlikta krūzīšu ražotājiem un importētājiem, bet kafejnīcām, restorāniem un veikaliem būtu jāizlemj, kā šīs papildu izmaksas varētu tikt pārliktas uz patērētājiem.
“Latte nodokli”, kura mērķis ir samazināt vienreizlietojamo krūzīšu patēriņu, tādējādi samazinot atkritumu daudzumu un piesārņojumu, ir apsvērušas vairākas valdības.
Sākotnējie priekšlikumi 2022. gadā paredzēja, ka patērētājiem būtu jāmaksā papildus, pērkot dzērienus, kas tiek pārdoti vienreizlietojamās līdzņemšanas krūzītēs. 2023. gadā bija paredzēts ieviest 20 centu nodevu par katru vienreizlietojamo krūzi, lai stimulētu cilvēkus samazināt atkritumus, taču tā netika ieviesta, un pēdējo reizi šis jautājums parlamentā tika izvirzīts pagājušajā gadā.

Jaunais ierosinātais modelis paredz, ka Ieņēmumu dienests būtu atbildīgs par nodevas iekasēšanu no krūzīšu piegādātājiem un importētājiem. Taču mazumtirgotāju grupa ir aicinājusi valdību apturēt tā apspriešanu, baidoties, ka tas uzņēmumiem radīs negodīgu un plašu izmaksu slogu. Ierosinātā nodeva varētu novest pie tā, ka patērētājiem par kafiju nāktos maksāt papildu 50 miljonus eiro gadā.
Nozares organizācija Īrijas Papīra iepakojuma aprites alianse (IPPCA), kas sastāv no 14 nozares uzņēmumiem un grupām, apgalvo, ka jaunais nodevas modelis nesamazinās vienreizlietojamo krūzīšu lietošanu un nepalielinās pārstrādes apjomu.
IPPCA apgalvo, ka atkārtoti lietojamās krūzes satur līdz pat 145 reizēm vairāk plastmasas nekā vienreiz lietojamās krūzītes, un tas neattaisno to ražošanas ietekmi uz vidi.

Valdība lēš, ka Īrijā katru dienu tiek izmestas vai sadedzinātas vairāk nekā 500 000 krūzīšu. Vides aizsardzības aģentūras pagājušajā mēnesī publicētais pētījums liecina, ka Īrija šogad, domājams, nesasniegs pārstrādes apjoma mērķus un tai katru gadu ir jāpārstrādā par 400000 tonnu vairāk atkritumu.
Līdzīga 25 centu nodeva 2022. gadā tika ieviesta Kanādā, bet nākamajā gadā tika atcelta pārstrādes iespēju trūkuma, palielināta sloga uzņēmumiem un nenoteiktības par ieguvumiem videi dēļ.
Uzņēmumu grupa Killarney pirms diviem gadiem ieviesa shēmu, kuras ietvaros, lai samazinātu atkritumus, viņi atteicās no papīra krūzītēm un iekasēja no klientiem 2 eiro par atkārtoti lietojamām krūzēm. Tās biedri ir atkārtoti aicinājuši valdību turpināt “latte nodevas” ieviešanu, norādot, ka 30 citas pilsētas ir izteikušas interesi par shēmas atkārtošanu.
Klimata aizsardzības departamenta pārstāve sacīja, ka kopā ar Ieņēmumu dienestu tiek strādāts pie jauna nodevas iekasēšanas modeļa, kā arī ir pasūtīts 2022. gadā veiktās regulatīvās ietekmes analīzes atjauninājums, lai izpētītu ierosinātās nodevas iespējamo ietekmi.

FOTO: baltic-ireland.ie