2025. gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās 75 ģimenes jeb 203 cilvēki. Vienlaikus 66
ģimenes (188 cilvēki) paudušas vēlmi apsvērt atgriešanos dzimtenē, savukārt individualizēti piedāvājumi sagatavoti 205 ģimenēm jeb 585 cilvēkiem.

Kopumā kopš 2018. gada marta līdz 2025. gada decembrim Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs ir atgriezušies 1735 cilvēki, savukārt vēl 1341 cilvēks izrādījis interesi par atgriešanos. Šajā laika posmā
individuāli piedāvājumi sagatavoti vairāk nekā 4900 cilvēkiem, kuri apsver vai īsteno atgriešanos Kurzemē.
“Katru gadu Kurzemē pēc dzīves ārvalstīs atgriežas vairāki simti cilvēku. Lielākoties tās ir ģimenes, kas šo lēmumu pieņem apzināti un ar skatu nākotnē. Katrs no šiem atgriešanās stāstiem ir atšķirīgs, un katra
stāsta pamatā ir ļoti personisks lēmums un vēlme atkal dzīvot dzimtenē. Mans uzdevums ir palīdzēt šo
lēmumu īstenot, nodrošinot individuālu pieeju ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Visvairāk cilvēku
atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, savukārt visbiežāk remigranti par savu dzīvesvietu izvēlas Liepāju, Ventspili, kā arī Tukuma un Talsu novadus,” stāsta Kurzemes plānošanas
reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
2025. gadā remigrācijas koordinatores darbs Kurzemē bija vērsts gan uz individuālu atbalstu
remigrantiem, gan uz sadarbības stiprināšanu ar pašvaldībām, diasporas organizācijām un vietējām
kopienām. Gada laikā notika tikšanās ar latviešu diasporu Apvienotajā Karalistē un Norvēģijā, tostarp
piedaloties diasporas pasākumos un darba vizītēs, kurās tika pārrunātas atgriešanās iespējas Kurzemē
un uzklausīta tautiešu pieredze.
Kurzemē 2025. gadā norisinājās arī dažādi pasākumi un sarunas, kas vērstas uz sabiedrības informēšanu
par remigrācijas iespējām, remigrantu savstarpējo satikšanos, pieredzes apmaiņu un piederības sajūtas
stiprināšanu. Notika tikšanās ar remigrantu ģimenēm Liepājā, kā arī diskusijas par atgriešanos un dzīvi
Kurzemē Aizputē un citviet reģionā. Tāpat norisinājās darba sanāksmes ar pašvaldību speciālistiem,
piemēram, Saldū, kur pārrunāta remigrācijas procesa attīstība un sadarbības stiprināšana Kurzemē.
Sabiedrības informēšanas ietvaros 2025. gadā turpināta arī cilvēkstāstu sērija “Remigrantu stāsti”, kurā
atspoguļota remigrantu un viņu ģimeņu pieredze pēc atgriešanās Kurzemē. Šie stāsti sniedz praktisku un
cilvēcīgu ieskatu atgriešanās procesā, vienlaikus palīdzot citiem, kuri apsver atgriešanos, labāk izprast
iespējamos izaicinājumus un ieguvumus.

“Remigrācija nav tikai skaitļi vai procesi – tie ir cilvēku stāsti un apzināti lēmumi par atgriešanos mājās.
Cilvēki dodas prom, lai iegūtu pieredzi, un nereti kaut kur līdzās ikdienas gaitām saglabājas arī doma par
dzimteni. Kad šis lēmums nobriest, tas tiek pieņemts nopietni un atbildīgi, un ārvalstīs gūtā pieredze
kļūst par vērtīgu pienesumu Latvijai. Arī nākamajā gadā turpināšu darbu, lai palīdzētu cilvēkiem šo
lēmumu īstenot un justies Kurzemē gaidītiem,” norāda A. Berģe.

Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja jums ir jautājumi vai nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru. Pēc jūsu vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām un citām valsts iestādēm, koordinators izstrādās individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var palīdzēt ar jautājumiem par pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa risinājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, kā arī ar
sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu.
Plašāka informācija par remigrācijas koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem pieejama tīmekļa vietnē
www.paps.lv. Lai uzzinātu vairāk par remigrāciju Kurzemē, aicinām apmeklēt Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapu www.kurzemesregions.lv un sekot Facebook lapai “Atgriežos Kurzemē”.

Attēls: KPR