Mazumtirdzniecības analītiķi uzskata, ka pašreizējais pārtikas cenu samazinājuma vilnis jāuztver kā mārketinga solis, nevis kā plašu cenu samazinājumu sākums visos lielveikalos, vēstī RTE. No pirmā acu uzmetiena nesenie lielo mazumtirgotāju cenu samazinājumi izskatās pēc potenciāla cenu kara sākuma. SuperValu samazināja cenas 500 produktiem, pēc tam Aldi, Lidl un citi ātri sekoja šim piemēram. Piens, maize un citas pamatpreces pēkšņi ir lētākas, savukārt virsrakstos tiek runāts par pārtikas preču cenu karu, kas izplatās visā Īrijā.
Taču, rūpīgāk aplūkojot šo stratēģiju, paveras cita aina, raksta RTE. Šis nav lielveikalu cenu karš klasiskajā izpratnē, bet gan rūpīgi pārvaldīta konkurences korekcija, kuras mērķis ir mainīt uztveri, nevis fundamentāli pārveidot cenas.
SuperValu paziņojums par cenu samazināšanu vairāk nekā 500 produktiem ir nozīmīgs, taču šis solis jāuztver kā tirgus daļas aizsardzības stratēģija, ko īsteno tīkla īpašnieks Musgrave Group. SuperValu tirgus daļa ir noslīdējusi zem 20%, savukārt Lidl Ireland ir starpību pakāpeniski samazinājis un tā ir satraucoša tendence priekš Musgrave Group.
Šajā kontekstā plaša mēroga cenu samazinājumam ir divi mērķi: apgāzt priekšstatu, ka SuperValu ir dārgāks nekā konkurenti, un ierobežot klientu aizplūšanu uz lētākiem veikaliem.
Tieši sviesta, piena un maizes cena ir tik svarīga, jo tās ir “zināmas vērtības preces”, produkti, ko patērētāji bieži pērk un kuru cenas atceras. Cenu samazināšana raida spēcīgu signālu, pat ja absolūtie ietaupījumi ir nelieli. Tāpēc gandrīz identiskas sviesta cenas Aldi, Lidl, SuperValu un Centra veikalos parādījās gandrīz vienas nakts laikā.
Šāda veida cenu saskaņošana jau sen ir Īrijas pārtikas preču tirgus iezīme. Svarīgi ir tas, ka visi šie cenu samazinājumi ir koncentrēti uz veikalu pašu zīmola precēm, kur mazumtirgotājiem ir maksimāla kontrole pār cenām un peļņu. Citu zīmolu preces lielākoties paliek neskartas.
Cenu krituma ietekme uz mājsaimniecību budžetiem ir ierobežota. Ģimene uz pienu, maizi un sviestu, gada laikā varētu ietaupīt aptuveni 60 eiro. Tas ir apsveicami, taču to dzēš pastāvīgā pārtikas preču inflācija, kas joprojām ir pietiekami augsta – aptuveni 6%.
Īsāk sakot, šis nav karš, bet gan kontrolēts cīniņš, kurā visi uzmanīgi vēro, lai pārliecinātos, ka tas nesāk izmaksāt pārāk dārgi. Tuvākajā nākotnē Īrijā, visticamāk, notiks cenu samazinājumi tikai veikalu pašu zīmola precēm un pamatprecēm, un nevienam mazumtirgotājam nebūs vēlmes iesaistīties pilna mēroga cenu karā.
FOTO: baltic-ireland.ie





