Īrijas teātris “Sliedes” šajās dienās svin savu piecu gadu jubileju un to atzīmē ar “izrāžu maratonu” – trīs dienu garumā skatītājiem parādot gan savu pēdējo gadu veikumu, gan Lielbritānijas un Norvēģijas latviešu teātru iestudējumus.

Īrijas latviešu teātra “Sliedes” vadītāja ir Baiba Gaigra un tajā ar aktieriem strādā divas režisores – pati Baiba un Sandra Bondarevska. Abas režisores uz aizvadītajiem pieciem gadiem atskatās ar gandarījumu.
Baiba Gaigra, Teātra “Sliedes” vadītāja un režisore (Īrija):
“Kad es paskatos atpakaļ un padomāju par paveikto, es domāju, ka mēs esam izdarījuši fantastisku darbu. Ne tikai vairojot un mīlot pašu teātri, bet arī popularizējot teātri, mēs esam tik daudz cilvēku ievilkuši teātrī, kuri varbūt pirms tam dzīvē nav bijuši saistīti. Mums ir daži cilvēki, kuri nav bijuši īpaši saistīti ar latviešu valodu, kuri ir Latvijas krievi, kuri, gribēdami mācīties latviešu valodu, arī ir pievienojušies mums un ļoti veiksmīgi darbojas teātrī dažādās jomās. Es domāju, ka tas pirmām kārtām ir sabiedrība, kopā būšana, priecāšanās un mēs radām kaut ko skaistu, kaut ko varbūt ne paliekošu, jo teātris ir gaistoša māksla, bet mēs kaut ko radām kopā un tas mūs vieno, tas mūs savieno un tajā pašā laikā mums ir tā pleca sajūta, mums ir tā “viens otram” sajūta. Un es domāju, tas ir fantastiski, ko mēs esam spējuši visi kopā panākt. Un es to viena pati, protams, nevarētu izdarīt, mēs to vienmēr esam darījuši kopā ar Santu Siliņu, kura dara visus tērpus, scenogrāfiju, palīdz ar visu pārējo, un Sandra, kura ir otra režisore teātrī, mēs to visu stutējam un turam kopā. Un, protams, visi aktieri, kuri gadu gadiem nāk, ziedo savas sestdienas, savas svētdienas, atņem laiku ģimenei, jo bieži vien tas ir laiks, ko mēs nevaram pavadīt ar ģimeni. Tāpatās, kad mēs braucam pa festivāliem, forši, ka var paņemt ģimeni līdz un uztaisīt no ceļojumu, arī ne vienmēr sanāk. Tā ir tāda nodošanās un paldies visiem aktieriem par pacietību un par kopā būšanu.”
Sandra Bondarevska, Teātra “Sliedes” režisore (Īrija):
“Man ir gandarījums, protams! Un es domāju, ka pieci gadi tas ir tāds robežcipars, pēc kura ir jāskatās, kas notiek tālāk. Un tie ir nozīmīgi pieci gadi un, man liekas, ne tikai es un ne tikai Baiba, bet arī visi pārējie aktieri ir gandarīti!”

Atskatoties pagātnē, jāsaka, ka “Sliedes” ir jau trešais mēģinājums Dublinā izveidot teātra studiju. Abi iepriekšējie ilgi neizdzīvoja, bet “Sliedes” ir uz sliedēm jau piecus gadus. Kur slēpjas panākumu atslēga?
Baiba Gaigra, Teātra “Sliedes” vadītāja un režisore (Īrija):
“Cilvēki. Cilvēki tādā ziņā, ka reizēm zvaigznes sastājas īstajā virknējumā, cilvēki sanāk kopā īstajā kompānijā un rodas kaut kas vairāk nekā tikai pulciņš, rodas draugu pulks, rodas plecs un atbalsta sajūta. Un es domāju, ka tas ir pats galvenais, un mums ir viens mērķis, mums mērķis ir būt kopā un labi pavadīt laiku. Tā visa rezultātā rodas izrāde, kas mūs vieno vēl vairāk.
Un es domāju, ka Pasaules Latviešu amatieru teātru savienība (PLATS) spēlē lielu lomu šajā visa, jo ir tie festivāli, uz kuriem braukāt, ir kaut kas, uz ko skatīties un kaut kas, ko sagaidīt nākotnē, un katru gadu ir uz ko tiekties. Mēs tagad brauksim uz “PLATS solis” un mums ir, uz ko tiekties. Visu laiku ir tas mērķis un, es domāju, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs paliekam kopā.”

“Sliedes” jubilejā sveica arī kolēģi un draugi no Lielbritānijas un Norvēģijas.
Liāra Ozola, Teātris LATiBergen (Norvēģija):
“Tātad, pirmkārt, es gribu apsveikt teātri “Sliedes” piecu gadu jubilejā. Pirms gada mūsu teātrim bija desmit gadu jubileja un es zinu, kāds ir šis te “fīlings”, kurā mēs esam tad, kad mums ir tās jubilejas un gribas svinēt, gribas dalīties ar citiem. Un es patiešām esmu ļoti, ļoti priecīga, ka es tiku uzaicināta ar savu mazo izrādi. Un, runājot par to atbraukt un izlemt, tas nebija vispār grūti necik, jo tad, kad Sandra man zvanīja un teica, nu ir tā, mēs te svinēsim, mums ir telpas un tā, es paskatījos biļetes, es paskatījos ir OK cena, braucam! Tā mēs esam šeit un es esmu ļoti priecīga par šīm piepildītajām dienām, par to, ka mēs satiekam kolēģus un draugus, un, ka izrādes atkal varam noskatīties atkārtoti, jo skatīties draugu izrādes nekad nav par daudz! Tiešām no sirds, no sirds sveicu “Sliedes” dzimšanas dienā un novēlu vēl 55 gadus pa tām pašām sliedēm tā kārtīgi uz priekšu!”
Elza Umure, Birmingemas Mazais teātris un Londonas teātris “Trepes” (Lielbritānija):
“Mans apsveikums “Sliedēm” būtu – lai dzīvo teātris, lai notiek viss uz priekšu, lai izrāžu nekad netrūkst un arī netrūkst vietu, kur rādīt izrādes, jo tas ir pats galvenais, un tad, protams, skatītāji paši atnāks. Jebkurā gadījumā – sirsnīgi sveicieni gan no Birmingemas Mazā teātra, gan no Londonas teātra “Trepes” viņiem, jo, kā varētu minēt, mums ir bijuši daudzi iepriekšējo gadu sadarbības projekti, kad viņi brauc ciemos pie mums un mēs pie viņiem. Mēs tiešām esam ļoti priecīgi un laimīgi, ka varam būt šajā viņu piecu gadu jubilejā un kā teātris gan rādīt savu izrādi, gan skatīties viņu darbus un izrādes.”

Par to, ka latviešiem Īrijā ir savs teātris, priecājas arī šeit dzīvojošie tautieši.
Inguna Feldmane-Bernāne, pasākuma apmeklētāja:
“Es dzīvoju Īrijā jau 15 gadus apmēram un, protams, ka ir jauki un patīkami joprojām just to kultūru arī esot šajā valstī. Kaut arī mani bērni ir dzimuši šeit un mana ģimene ir šeit, bet, protams, ir patīkami aiziet un paklausīties latviešu teātri. Man liekas, ka pēdējo reizi latviešu teātri redzēju Latvijā. Tāpēc ir ļoti priecīgi ierasties šeit un paskatīties šīs jaukās izrādes.”
Diāna Valtmane, pasākuma apmeklētāja:
“Ļoti forši, ka mums latviešiem te ir kaut kas tāds kopējs un vienots, jo lielākā daļa mēs jau te esam integrējušies, tie, kas ilgāk šeit dzīvo, mēs esam integrējušies īru kultūrā un tas ir ļoti, ļoti labi, ka mēs uzturam savu kultūru šeit.”

Sveicot teātri “Sliedes” piecu gadu jubilejā, Laima Ozola, Niklāvs Miezis, Dublinā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.