Diasporas investori ieguldījumiem jau šobrīd var izmantot valsts krājobligācijas, Latvijas kredītiestāžu piedāvātos termiņdepozītus, kā arī ieguldījumu fondus, kas ļauj diversificēt ieguldījumus un veidot ilgtermiņa kapitālu profesionāli pārvaldītā vidē, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrija (FM), komentējot Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes veik­to pētījumu “Diasporas investīcijas Latvijā”.

Tostarp FM uzsver, ka valsts jau šobrīd piedāvā uzticamu ieguldījumu instrumentu, kas ir pieejams arī diasporai. Šis instruments ir krājobligācijas – valsts emitēti vērtspapīri, kas kopš 2013. gada ir pieejami vietnē “www.krajobligacijas.lv”.
Ņemot vērā, ka krājobligācijas ir valsts vērtspapīri bez pārveduma iespējām (nav tirgojami) un Latvijas kapitāla tirgū ir potenciāls attiecībā uz plašāku investoru aptveri un aktīvāku iesaisti, kopš 2023. gada novembra starptautiskajos kapitāla tirgos emitēto Latvijas valsts obligāciju nosacījumos minimālais vērtspapīru iegādes apjoms samazināts no 100 000 eiro līdz 1000 eiro, lai šie valsts vērtspapīri būtu pieejami plašākam investoru lokam, tostarp privātpersonām, un nodrošinātu tirdzniecības iespējas otrreizējā tirgū, veicinot plašāku investoru aktivitāti un iedzīvotāju finanšu pratību ieguldījumiem arī tirgojamos valsts vērtspapīros.
FM vērtējumā kopumā uz diasporas ieguldījumu iespējām Latvijā būtu jāraugās plašāk, vērtējot visu pieejamo piedāvājumu Latvijas finanšu sektorā. FM skaidro, ka diasporas investori jau šobrīd var izmantot Latvijas kredītiestāžu piedāvātos termiņdepozītus, kā arī ieguldījumu fondus, kas ļauj diversificēt ieguldījumus un veidot ilgtermiņa kapitālu profesionāli pārvaldītā vidē.
Tāpat FM norāda, ka papildu iespējas sniedz arī “Nasdaq Baltic” birža, kuras sarakstos iekļautās akcijas un obligācijas ir pieejamas investoriem, izmantojot lielāko starptautisko brokeru platformu rīkus, kas plaši pieejami ASV, Eiropā un citur pasaulē. Tas nozīmē, ka diasporas pārstāvjiem nav nepieciešama fiziska klātbūtne Latvijā, lai piedalītos Latvijas kapitāla tirgū un ieguldītu vietējos uzņēmumos vai valsts un pašvaldību uzņēmumu emitētajos vērtspapīros.
Vienlaikus FM uzsver, ka valsts loma kapitāla piesaistē neaprobežojas tikai ar atsevišķu instrumentu izveidi. FM šobrīd strādā pie kapitāla tirgus attīstības ziņojuma, kuru valdībā plānots izskatīt martā. Šis ziņojums kalpos kā nozīmīgs politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir veicināt ilgtermiņa kapitāla veidošanu Latvijā, tai skaitā radot labvēlīgāku vidi gan vietējiem, gan diasporas investoriem.
Vienlaikus valsts redz kapitāla tirgus attīstību kā kopīgu uzdevumu, kur nozīmīga loma ir arī privātajam finanšu sektoram, informē FM, norādot, ka valsts uzdevums ir nodrošināt stabilu un uzticamu regulējuma ietvaru, savukārt bankas un citi tirgus dalībnieki var attīstīt daudzveidīgus ieguldījumu produktus, kas atbilst dažādām investoru, tostarp diasporas, vajadzībām.

Jau ziņots, ka LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes veik­tajā pētījumā “Diasporas investīcijas Latvijā”, ar ko pagājušajā nedēļā tika iepazīstināti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, secināts, ka Latvijas diaspora ik gadu uz Latviju pārskaita aptuveni vienu miljardu eiro, taču šīs finanšu plūsmas joprojām kalpo galvenokārt kā patēriņa amortizators, nevis instruments ilgtermiņa kapitāla veidošanai.
Pētnieki norāda, ka diasporas remitenču jeb naudas pārskaitījumu no ārzemēm apjoms veido aptuveni 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) – vienu no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tomēr diasporai trūkstot skaidru, profesionāli pārvaldītu un uzticamu mehānismu, kas ļautu šīs plūsmas pārvērst produktīvās investīcijās. Pētījuma vadītāja, tenūrprofesore Inta Mieriņa uzsver, ka “diasporas kapitāls Latvijā jau pastāv – tas ir liels, daudzdimensionāls un motivēts”, taču valsts galvenais izaicinājums esot uzticēšanās infrastruktūras trūkums.
Pētījumā noskaidrots, ka diasporas ieguldījumi nav reducējami tikai uz naudas pārvedumiem – tie ietver arī cilvēkkapitālu, profesionālās prasmes, sociālos tīklus un reputāciju. Taču privātās investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā pēdējos gados kļuvušas cikliskas un trauslas, investoru skaitam būtiski sarūkot, kas liecina par augstu jutību pret riskiem un nepietiekamu uzticēšanos investīciju videi.
LU pētnieki akcentē, ka īpaši nozīmīgs ir 35-54 gadus vecais diasporas segments – ekonomiski aktīvs, augsti izglītots un ar izteiktu vēlmi ieguldīt Latvijā, tostarp meklējot “dubulto atdevi” – gan finanšu ienesīgumu, gan pozitīvu ietekmi uz valsts attīstību.
Lai pilnvērtīgi izmantotu šo potenciālu, zinātnieki piedāvā izveidot decentralizētu diasporas investīciju fondu tīklu, kas darbotos uz caurskatāmības, uzticības un reģionālās atbildības principiem, piesaistot diasporas profesionāļus kā reputācijas līderus. Tāpat ieteikts izveidot valsts un diasporas partnerības mehānismu, kas koordinētu institūciju darbu.
Pētījumā paredzēts arī izveidot vienotu digitālu vidi – platformu “Globālais latvietis investē”, kas kalpotu kā piekļuves punkts investīcijām, zināšanu piesaistei un uzticības stiprināšanai. Pētnieki iesaka tuvākajā laikā izveidot vairākus pilotfondus ar skaidru dizainu un mērķiem.

Pētījums veikts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, un tajā izmantota jaukta metodoloģija – diasporas un ekspertu aptaujas, intervijas un statistikas analīze.

FOTO: baltic-ireland.ie