Saskaņā ar Centrālās bankas datiem, Irānas kara izraisītais smagais enerģētikas šoka scenārijs šogad varētu palielināt inflāciju virs 4%, vēstī RTE. Banka arī brīdina, ka augstākas degvielas cenas samazinās mājsaimniecību ienākumus.
Savā jaunākajā ekonomikas prognozē banka norādīja, ka iekšzemes ekonomikas izaugsme šogad būs 2,9%, kas ir kritums salīdzinājumā ar 4,9% 2025. gadā. Bankas bāzes pieņēmums ir, ka vidējā inflācija 2026. gadā būs 2,9%, taču smaga scenārija gadījumā tā varētu sasniegt 4,2% šogad un 4% nākamgad.

“Šo seku apmērs patiešām ir atkarīgs no konflikta ilguma, intensitātes un Tuvo Austrumu kritiskajai infrastruktūrai nodarīto bojājumu mēroga,” sacīja Centrālās bankas ekonomikas un statistikas direktors Robert Kelly.
Viņš piebilda, ka šie notikumi izgaismo Īrijas ekonomikas jutīgumu pret globālajām norisēm un nepieciešamību stiprināt valsts finanses. Banka norādīja, ka pamata deficīts ( ja no valsts finansēm izslēdz neparedzētos ienākumus, ko maksā starptautiski uzņēmumi) līdz 2028. gadam dubultosies, jo izdevumi pieaug straujāk nekā valsts ieņēmumi.
Banka brīdina, ka valdības spēja reaģēt uz Irānas kara sekām varētu kļūt “ierobežotāka”. Tāpēc būtu jākoncentrējas uz “mērķtiecīgiem, pagaidu un pielāgotiem pasākumiem”, lai atbalstītu neaizsargātākās mājsaimniecības.
Tiek prognozēts, ka paredzams pakāpenisks bezdarba pieaugums līdz nedaudz virs 5%, ekonomikai augot lēnāk.
Banka prognozē, ka šogad ekspluatācijā nodoto mājokļu skaits sasniegs 40 000 (pretstatā 36 000 pērn). 2027. gadā tie varētu būt 43 000, bet 2028. gadā – 46 000 vienību. Lielāks mājokļu skaits gan ir atkarīgs no nepieciešamās publiskās infrastruktūras izveides.

FOTO: baltic-ireland.ie