Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā Rīgā, 22. aprīlī, ciemojās viesi no Īrijas. Viņus uzņēma Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze un Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas vadītājs Valdis Rūsiņš. Apmeklējums bija saistīts ar 2012. gadā tā laika ministram Edgaram Rinkeviča kungam svinīgi nodotajiem dokumentiem.

Latvijai svarīgus dokumentus, tostarp pirms vairāk nekā 100 gadiem pašrocīgi rakstīto Zigfrīda Annas Meierovica vēstuli pīpju ražotnes direktoram Kārlim Pētersonam, bija saglabājusi Brady ģimene Īrijā. Tolaik viņi pat nenojauta, cik liela vēsturiska nozīme ir šiem latviešu valodā rakstītajiem tekstiem.

Sorcha Brady, Mr. David Martin, Deirdre O’Brolchain un Mr. Eoin O’Brolchain šonedēļ Rīgā ieradās pirmoreiz un viņus uz tikšanos ministrijā pavadīja Pētersona dzimtas pētniece Sandra Bondarevska. Ministrijas apmeklējuma laikā ģimene dalījās ar savām atmiņām par to, kā Deirde pirmoreiz ar dokumentiem ieradās Latvijas vēstniecībā Dublinā, kādas bija tā laika Latvijas vēstnieka Pētera Elferta pirmās reakcijas un emocijas tos ieraugot. Tagad vēstule ir publiski apskatāma Meierovica zālē ministrijas pirmajā stāvā un ir svarīga 1918. gada 18. novembra notikumu liecība.

Meierovica vēstule ir ne tikai nozīmīgs dokuments, bet arī interesants pētniecības objekts. Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas vadītājs Valdis Rūsiņš stāsta, ka Meierovics vēstuli no Londonas ir izsūtījis, datējot ar 1918. gada 18. novembri un tobrīd pats nezinot, ka pirms divām dienām Latvijā jau ir iecelts par Latvijas Republikas Ārlietu ministru. Meierovics par savu jauno posteni uzzina tikai 20. novembrī, Londonā.

Rūsiņa kungs ciemiņiem izstāstīja arī ministrijas ēkas vēsturi un izrādīja Latvijas vēstniekam Lielbritānijā Kārlim Zariņam iekārtotu piemiņas istabu, kurā izvietotas autentiskas mēbeles un kurā apskatāmi gan vēstniekam piešķirtie apbalvojumi, gan fotogrāfiju galerija.

Pateicībā par uzņemšanu ministrijā Sandra Bondarevska Grauzes kundzei un Rūsiņa kungam uzdāvināja grāmatas “Dublinas Pētersoni”.

FOTO: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija