Maija pirmajās dienās Dublinā viesojās Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis un cita starpā tikās arī ar portālu baltic-ireland.ie.

Interesants ir fakts, ka Artjoms Uršuļskis 2006. – 2007. gados vasarās ir dzīvojis pie tēva Kilarney un nopelnījis naudu studijām Latvijā. Tagadējais Latvijas politiķis vasaras brīvlaikos strādājis gan celtniecībā, gan labiekārtošanas darbos, gan bāros un vienu brīdi viņam pat bijusi doma studēt Trinity koledžā, bet svaru kausi tomēr nosvērušies par labu Latvijai.
Šī dzīves pieredze ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas politiķis uz Īriju brauc ar prieku, norādot, ka šeit jūtas ļoti labi, šeit ir skaita daba, kā arī sirsnīgi un izpalīdzīgi cilvēki!

Lai arī šis fakts ir interesants, šeit dzīvojošos tautiešus vairāk uztrauc konsulāro pakalpojumu cenu pieaugums par 80%, ja jaunus personu apliecinošos dokumentus piesaka vēstniecībā, un vēl dārgāk, ja dokumentus kārto mobilajā pasu darbstacijā. Tā, piemēram, 9. un 10. jūnijā, kad mobilā pasu darbstacija būs Belfāstā, pases saņemšana maksās 245.- eiro, bet pases un ID kartes saņemšana – 290.- eiro, tikai ID karte – 240.- eiro. Ja jādeklarē arī dzīvesvieta, tad jārēķinās ar papildus 90.- eiro.
Kad martā mēs ziņojām par šo cenu kāpumu, kāds komentētājs rakstīja, ka satraukumam nav pamata, jo desmit gadu laikā tādu summu var sakrāt. Protams, sakrāt var, bet vai tiešām pasei jākrāj nauda kā automašīnai vai citam dārgam pirkumam? Vienam cilvēkam tā tiešām nav astronomiska summa, bet ģimenei ar bērniem?
Atbildot uz šo jautājumu, ĀM parlamentārais sekretārs pastāstīja, ka kopš Covid laika konsulāro pakalpojumu izmaksas ir pieaugušas par 92% un kādu brīdi ĀM starpību kompensēja, bet ilgi tā nevarēja turpināties, tāpēc pieņemts lēmums paaugstināt konsulāro pakalpojumu cenas par 80%.
ĀM ir meklējusi arī citas iespējas, bet, ņemot vērā striktos fiskālos nosacījumus (5% aizsardzībai), vienīgais risinājums bijis cenu celšana. ĀM ir izvērtējusi štatu samazināšanu, bet šāds risinājums nav guvis atbalstu, jo nevar paredzēt kā mainīsies situācijas valstīs, kur šobrīd Latvijas valstspiederīgo skaits nav liels. Tāpat situāciju neglābtu tas, ja vēstniecību darbinieki strādātu tikai pēc Latvijā noteiktā darba un svētku dienu kalendāra. Artjoms Uršuļskis norādīja, ka beigu beigās tas tikai palielinātu izdevumus.
Cenas, protams, nemainīsies, tāpēc Artjoms Uršuļskis iesaka personu apliecinošos dokumentus mainīt Latvijā, bet dzīvesvietu deklarēt elektroniski, kas ir bezmaksas pakalpojums.

Ziemeļīrijā dzīvojošos tautiešus ietekmē ne tikai pakalpojumu cenas, bet arī pakalpojuma pieejamība vai pareizāk – nepieejamība. Kā zināms, Ziemeļīrijā dzīvojošajiem tautiešiem jauni personu apliecinoši dokumenti ir jāpiesaka vēstniecībā Londonā vai tajās retajās reizēs Belfāstā, kad tur ierodas pasu mobilā darbstacija.
Uz jautājumu, cik reāli ir mainīt noteikumus un ļaut Ziemeļīrijā dzīvojošajiem latviešiem saņemt pakalpojumus vēstniecībā Dublinā, Artjoms Uršuļskis norādīja, ka jāskatās, ko atļauj vai neatļauj dažādie likumi, un apsolīja šo problēmjautājumu papētīt.
Tā kā Latvijā šobrīd viena no Top tēmām ir birokrātijas mazināšana, šīs problēmas atrisināšana pilnīgi noteikti mazinātu birokrātiju un tautiešiem Ziemeļīrijā atvieglotu konsulāro pakalpojumu saņemšanu.

Portāls baltic-ireland.ie pateicas Artjomam Uršuļskim par atvēlēto laiku! Vienmēr ir patīkami parunāt ar reemigrantu!

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.