Latvijas vēstniecība Dublinā tieši svētku dienā, 4.maijā, uz Baltā galdauta brokastīm bija kopā aicinājusi sabiedriski aktīvos diasporas cilvēkus. Šajā svētku reizē bija sarūpēts ne vien cienasts, bet arī dokumentālā filma par mūziķi Juri Kulakovu “Mākslas darbi rodas mokās”.
Šoreiz kopā ar Zaļās salas latviešiem Latvijas neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu Dublinā atzīmēja ne vien kultūras ministre Agnese Lāce un ĀM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, bet arī filmas režisore Elizabete Gricmane.

Uzrunājot klātesošos vēstnieks Juris Štālmeistars apsveica visus svētkos un pauda gandarījumu par iespēju parādīt tautiešiem filmu, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar producentu kompāniju VFS Films un producentu Uldi Cekuli.
Agnese Lāce pauda prieku par iespēju būt kopā un svinēt svētkus ar Zaļās salas latviešiem un sacīja, ka 4.maijs ir diena, kas mums atgādina par vairāku cilvēku drosmi un to, ka viņi ieraudzīja iespēju. Ministre uzsvēra, ka tieši šodiena ir īstais brīdis atcerēties par to, ka, skaidri nospraužot mērķus un pasakot, kas mēs esam un kas vēlamies būt, uz ko mēs tiecamies, mēs ieraugām iespēju logus, lai padarītu savu balsi skaļāku, savu stāju stingrāku un savu mugurkaulu taisnāku.
Artjoms Uršuļskis sacīja, ka Latvijas neatkarības atjaunošanas diena iezīmē svarīgās lietas, kas ir mūsu sirdīs un dvēselēs – brīvība, neatkarība, spēja pastāvēt par savu valsti un spēja savu valsti attīstīt. Viņš aicināja atcerēties, ka brīvība un valsts nav pašsaprotamas lietas, tās netiek vienkārši dotas tāpat vien, par tām ir jācīnās katru dienu, arī tad, kad šķiet, ka viss ir kārtībā.

Režisore Elizabete Gricmane pirms filmas demonstrēšanas sacīja, ka priecājas būt kopā ar latviešiem Īrijā un svinēt Jura Kulakova dzīvi, jo viņš pats savulaik esot teicis, ka cilvēks īstu dzīvi ir piedzīvojis tad, ja viņš turpina dzīvot arī pēc tam, kad viņa paša uz šīs zemes vairs nav. Elizabete atzina, ka ar Kulakovu tā patiešām ir, jo viņa mūzika turpina dzīvot, tā netiek aizmirsta, lai arī autors pats jau ir Mūžībā.
Pēc filmas noskatīšanās asaras slaucīja ne vien skatītāji, kuri to redzēja pirmo reizi, bet arī pati režisore, kura atzina, ka, skatoties filmu joprojām raud, lai arī ir to noskatījusies apmēram divsimt reizes. Filma ir ļoti patiess, iejūtīgs un sirsnīgs stāsts par Juri Kulakovu, kurā nekas nav noklusēts vai paslēpts, arī tādas mūziķa vājības kā, piemēram, aizraušanās ar alkoholu. Diskusijā ar režisori vairāki skatītāji atzina, ka filma ļāvusi viņiem piekļūt tuvāk šim publikas elkam, dižajam un leģendārajam Kulakovam, ļāvusi ieraudzīt viņu kā cilvēku, bez maskas un uzspēles.
Svētki turpinājās pie balti klāta galda, kur klātesošie baudīja kafiju un gardumus, un turpināja sirsnīgas sarunas gan par filmu, gan par svarīgiem un aktuāliem notikumiem.
4.maija atzīmēšana vēstniecības telpās nu jau ir kļuvusi par tradīciju, šādi – ar filmas par svarīgiem un diženiem Latvijas cilvēkiem noskatīšanos, balti klātu galdu un sirsnīgu kopā būšanu, svētki tika svinēti jau otro gadu pēc kārtas.

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.