Liela daļa latviešu, kurus liktenis ir atvedis šurp, uz Zaļo salu, ir jau iepazinuši šejieniešu tradīcijas daudzu gadu garumā. Tomēr vienmēr ir kaut kas, ko mēs nezinām. Īru tautas Ziemassvētku tradīcijas sasaucas ar daudzu pasaules valstu tradīcijām, arī latviešu.
Mūsu senči saulgriežos vēla bluķi – veica rituālu, lai palīdzētu saulei iet kalnup, bet senie ķelti ziemas saulgriežu naktī (no 21. uz 22.decembri) veica uguns rituālu Alban Arthuan. Šī rituāla saknes meklējamas ļoti tālā senatnē – druīdu kultūrā. Tulkojumā Alban Arthuan nozīmē „Artūra gaisma”. Sena ķeltu leģenda „Arthurian” vēsta, ka Karalis Artūrs ir dzimis tieši ziemas saulgriežos.

Tradīcija Adventes laikā logos novietot aizdegtas sveces ir sastopama ļoti daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā un Īrijā . Kristieši šo tradīciju saista ar Jāzepa un Marijas mājvietas meklējumiem pirms Jēzus piedzimšanas. Svece logā ir kā ceļa rādītājs un laba vēlējumu apliecinājums . Senās īru tradīcijas vēsta, ka parasti mājās šo sveci aizdedzināja pats jaunākais saimes loceklis, bet nodzēst to drīkstēja vienīgi meitene, kuras vārds bija Marija.

Gluži tāpat kā latvieši, arī īri Ziemassvētkos klāj bagātīgu galdu. Mūsu senči ticēja, ja Ziemassvētku naktī ēd 9 reizes, tad nākošajā gadā nekā netrūks. Īri pēc Ziemassvētku vakariņām uz virtuves galda atstāja maizi, piena krūzi un lielu aizdegtu sveci. Šajā naktī mājas durvis netika aizslēgtas, kā simbolisks apliecinājums tam, ka gan Jāzeps un Marija, gan jebkurš cits nomaldījies ceļinieks šeit var rast mājvietu.
Ziemassvētku vakariņās īri parasti ēd pildītu tītaru, šķiņķi, brokoļus, kartupeļus un citus dārzeņus. Neatņemama svētku mielasta sastāvdaļa ir Ziemassvētku pudiņš, kas tiek gatavots no žāvētiem augļiem un brendija. Pudiņu saimniece gatavo daudzus mēnešus pirms Ziemassvētkiem, to noliek, lai tas „nobriestu”.
Pēc senām īru tradīcijām saimniece Ziemassvētkos katram saimes loceklim cepa savu „auglības pīrāgu” .

Protams, ka Ziemassvētku neatņemama daļa ir egles rotāšana un apdāvināšanās, šīs tradīcijas ir kopīgas ļoti daudzām tautām. Īri uzskata, ka rotājumus no eglītes drīkst noņemt ne ātrāk kā 6.janvārī, pretējā gadījumā nākošais gads nebūs ģimenei veiksmīgs. Šo dienu mēs saucam par Zvaigznes dienu, bet īri dēvē par „mazajiem Ziemassvētkiem”, arī par „sieviešu Ziemassvētkiem”. Šajā dienā pēc senām tradīcijām īru ģimenē visas rūpes uzņemas vīrieši, lai sievietes varētu atpūsties pēc darba, kas veikts gatavojoties Ziemassvētkiem.

26.decembrī īri atzīmē Svētā Stīvena dienu (St. Stephen’s Day), vēl to sauc par Paceplīša dienu, īru valodā – La Dreoilin. Šur tur Īrijā ir saglabājusies šīs dienas galvenā tradīcija – zēnu procesija, kuri iet no mājas uz māju, ģērbušies vecās drēbēs, melnām sejām un nes līdzi simbolisku paceplīša ligzdu. Dziedot un dejojot katrā mājā tiek vākta gan nauda, gan ēdieni un dzērieni, kas simboliski ir domāti „nabaga paceplītim”, bet patiesībā – pašiem bērniem.
Leģenda vēsta, ka sanos laikos kādā ciemā bija ieplānota sazvērestība pret zaldātiem. Viņi tika ievilināti slazdā, un aplenkti, kamēr gulēja, bet paceplīši, sitot ar knābīšiem pa bungām tos pamodināja. Tādējādi sazvērestība neizdevās, bet paceplītis tika nodēvēts par „sātana putnu”.
Mūsdienās Sv. Stīvena dienu īri velta aktīvām nodarbēm – spēlēm, sacensībām un rotaļām kopā ar bērniem.

„Nollaig Shona Duit” – tā skan senais gēlu sveiciens, kas nozīmē: Priecīgus Ziemassvētkus!