Vakar, 26. jūnijā, noslēdzās projektu pieteikumu iesniegšana kārtējam 2020. gada konkursam, kuru diasporas organizācijām izsludināja Ārlietu ministrija (ĀM). Vakar līdz darbdienas beigām Latvijas vēstniecībā Dublinā no Īrijas latviešu sabiedriskajā organizācijām nebija saņemts neviens projekta pieteikums, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā Padomniece Edīte Medne.

Šobrīd neatradīsies neviens cilvēks, kuru tā vai citādi nebūtu ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Covid-19 ir atstājis iespaidu arī uz katra personīgo budžetu. Visbiežāk cilvēki ir saskārušies ar ienākumu samazināšanos (zaudēts darbs, pabalsts mazāks par iepriekšējo algu u.tml.), bet, kā jau visās krīzēs, ir arī ieguvēji, kuru ienākumi ir palielinājušies (bizness, kas tieši krīzē gūst nebijušu peļņu, pabalsts lielāks par iepriekšējo algu, piemaksas u.tml.).

Un mana dvēsele ar meža šalkām Te paliks, mirgojot ar rasu tīru, Ar zvaigžņu ceļu meklētāju alkām, Un visu to, ko aiziedams sev turēju par mīļu. (A. Garančs)

Vakar trīs dzeju rakstošās meitenes Īrijā - Evija Ezeriņa, Gunita Barsčauska un Ingrīda Tarauda tiesšaistē lasīja savus dzejoļus, kas tapuši iedvesmojoties no lieliskās latviešu mākslinieces Zanes Sutras gleznām. Citiem vārdiem – Zoom platformā notika autoru grupas “Baltie vārti” pasākums “Satikšanās – teksti un līnijas”, kas sākotnēji bija plānots klātienē, bet apstākļu spiests tika pārnests uz virtuālo vidi.

“Integrācija” un “asimilācija” ir divi termini ar līdzīgu definējumu un tomēr ļoti atšķirīgu sagaidāmo rezultātu. Ja raugāmies Diasporas kontekstā, tad mītnes zemē integrējies latvietis nekad nezaudēs savu latvisko identitāti, taču asimilējies – pazaudēs, labākajā gadījumā paliekot vien cilvēks, kura dzimtas saknes nāk no Latvijas. Starp mums ir tādi, kam identitāte ir svarīga un ir tādi, kuriem - ne. Izvēle katra paša ziņā.

1. jūnijā, kad tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, portāls baltic-ireland.ie tradicionāli publicē stāstu, kas tā vai citādi saistīts ar Īrijā dzīvojošiem latviešu bērniem. Arī šis gads nav izņēmums, lai arī, ņemot vērā apstākļus, kas saistīti ar Covid-19 ierobežojumiem, pirmo reizi 13 gadu laikā intervija notika attālināti, bet foto tapa, ievērojot 2m distanci.

Santas un Ģirta ģimene, kurā aug trīs dēli un viena meita, Īrijā dzīvo jau trīspadsmit gadus. Kad viņi pārcēlās uz Īriju, vecākajam dēlam Tomam bija 12 gadi, meitai Agatei - 9, Klāvam tikai 2, bet Emīls jau dzimis šeit, Īrijā un tagad jau sācis iet īru skolā. Nav nekāds brīnums, ka vecākie bērni latviski runā labi, taču tikpat veikli un pilnīgi bez akcenta dzimtajā valodā runā arī abi jaunākie brāļi.

Otrdien Zoom platformā pulcējās Īrijas literātu klubiņa “Baltie vārti” dalībnieces, lai dalītos ar noskaņojumu, paveikto un iecerēm. Ja COVID-19 daudzus ir iedzinis depresijā, tad uz rakstošajiem to attiecināt nevar, bet, ja var, tad daudz mazākā mērā. Literātes lēš, ka tieši pandēmijas mēnešos noris krietni aktīvāks darbs pie tekstiem, nekā laikā, kad neesi tik cieši “piesiets” pie sava rakstāmgalda.

Samanta un Aleksis pirms trīspadsmit gadiem piedzima šeit, Īrijā. Viņu mamma Inita ir latviete, bet tētis Aleksandrs – krievs. Arī dvīņu vecākās māsas vairs nedzīvo Latvijā. Viena strādā Londonā, otra Dublinā. Toties lielais brālis Artūrs dzīvo Alūksnē un tā faktiski ir vienīgā ģimenes saikne ar Latviju. Inita stāsta, ka jaunākajiem bērniem nav iespēju pavadīt vasaras Latvijā pie vecmāmiņām, kā to parasti dara diasporas bērni, jo arī Initas mamma dzīvo tepat Portlīšā (Portlaoise).

Tāpat kā virkne citu pasākumu, arī Īrijas 3x3 nometne, ko bija paredzēts rīkot šā gada augustā, tiek pārcelta uz 2021. gadu. Šādu lēmumu, izanalizējot Īrijas valdības noteiktos ierobežojumus pasākumu rīkošanai, kā arī sakarā ar COVID-19 ieviestajiem noteikumiem valstī un ņemot vērā valdības prognozes augusta mēnesim, 3x3 padome ar smagu sirdi pieņēma svētdienas vakarā.