Pieņemts teiks, ka cāļus skaita rudenī, tomēr Longfordas Montesori skolas „Vinnijpūks” un latviešu skolas „Tīģeris-Rū” vadītāja Olita Lagzdiņa un Linda Ozoliņa jau 10-to reizi rīkoja jauno vokālistu konkursu „Cālis” (vecuma grupa 2-5g.) un ”Circenis” (vecuma grupa 6-16g.), šoreiz otrā Adventa priekšvakarā, proti, 8. decembrī. Konkursu bija plānots organizēt šī gada aprīļa mēnesī, bet tā kā Olitas Lagzdiņas un Lindas Ozoliņas paspārnē ir arī divi tautas deju kolektīvi - TDA”Sienāzītis” un TDK „Varavīksne”, kuri pavasarī aktīvi gatavojās dalībai Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā, tika nolemts konkursu pārcelt uz decembri.

Ir tapis pirmais latviešu komponista Gunāra Meijera dziesmu albums "Angels in Your Eyes" angļu valodā, ko iedziedājis un apdzejojis īru brīvmākslinieks, dzejnieks, vēsturnieks, skolotājs, sabiedriskais darbinieks, un citādi gaišs, nesavtīgs, izpalīdzīgs cilvēks - Noels Lyons, kas daudziem latviešiem Īrijā, un ne tikai, ir labi pazīstams.

Pirms mēneša mēs - portāls baltic-ireland.ie - pavēstījām, ka iedibinām balvu Gada cilvēks Īrijā. Jāatzīstas, ka jau tad mēs zinājām, kuram šo balvu šogad piešķirsim. Šā gada balvas saņēmēja, protams, ir Sanita Pušpure - 2018. gada pasaules čempione akadēmiskajā airēšanā. Sanita šogad ir vislabākā pasaulē un mēs no sirds par to priecājamies!

Īrijas latviešu jauktais koris “LA'IR” un tā diriģente Rasa Stonkus Ziemassvētku laiku sagaida ar vairākiem priecīgiem notikumiem. Koris ir ieguldījis nopietnu darbu, lai sagatavotu īpašu mūzikas programmu šiem gada skaistākajiem svētkiem un pavisam nelielu daļiņu no tās arī ierakstījis vienā no Dublinas radio studijām.

No kurienes nākam, kas esam un uz kurieni dodamies? Šis jautājums ir bijis aktuāls vienmēr. Tas ir aktuāls gan Latvijā dzīvojošajiem, gan citās pasaules valstīs dzīvojošajiem. Arī Īrijā. Arī latviešiem. Kur tagad ir mana vecvecvecmāmiņa, kura apglabāta Latvijā? Vai viņa mani redz un dzird? Vai mēs vispār kādreiz satiksimies?

Sarīkojumiem bagātā valsts svētku nedēļas nogale Īrijā ir izskanējusi ar sirsnīgām dziesmām un dzejām. Ir izdejotas skaistākās latviešu tautas dejas un sacīti vismīļākie novēlējumi Latvijai. Mēs esam centušies sarīkot svētkus sev un saviem draugiem un ģimenēm, vienojošies lūgšanās un ieklausījušies, ko saka mūsu katra sirdsbalss. Mēs esam svinējuši kopā un katrs atsevišķi, mēs esam arī ignorējuši un dusmojušies, bet mēs neesam bijuši vienaldzīgi.

Sestdienas pēcpusdienā Killicomaine Community centra zālē (Portadown, Ziemeļīrijā) bija pulcējušies skolas “Zīļuks” bērni, vecāki un viesi, lai kopā svinētu Latvijas simtgadi. Bērni kopā ar skolotājām bija sagatavojuši sirsnīgu koncertu. Skanēja bērniem mīļas dziesmas. Vecāki priecājās kopā ar bērniem. Mēs varam būt lepni, ka spējam saglabāt savu dzimto valodu un svinēt kopā svētkus.

Portāls tikko ir saņēmis stāstījumu par Latvijas dzimšanas dienas svinībām salas dienvidos. To mums ir atsūtījusi Daina Škurova. Limerikas un apkārtnes latvieši savu svētku pasākumu rīkoja vakar, 18.novembrī, Newport Community Centre, Clonbealy, Newport, Co Tipperary un ir gandarīti par paveikto. Organizatori atzīstas, ka svētku sajūtu noteikti ir radījuši gan sev, gan ikvienam, kas apmeklēja valsts svētku sarīkojumu.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) Kristus apvienotās draudzes dievkalpojums notika svētdien, 18.novembrī St.Finian’s Church Dublinā. Šoreiz tas bija īpašs, jo šoreiz Latvijas vārds te izskanēja biežāk un svinīgāk. Šoreiz dievkalpojumu papildināja kora "LA’IR" skanīgās dziesmas un Leinsteres Latviešu kultūrizglītības asociācijas (LLKIA) “Dzintars dzintarā” dramatiskās kopas lasītā dzeja.

Portāls Baltic-Ireland.ie šajā nedēļas nogalē jūs iepazīstinās ar virkni simtgades pasākumu, kas šodien un rīt notiek Dublinā, Galvejā un Limerikā. Tās rīko gan Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ) kopā ar Latviešu pārstāvniecību Īrijā (LPĪ), gan Īrijas latviešu Nacionālā padome (ĪLNP), arī citas sabiedriskās organizācijas Zaļajā salā un abas latviešu kristīgās draudzes Īrijā.