Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komanda Dinamo Rīga 6. februārī viesojās Anglijas pilsētā Coventry, kur Skydome arēnā aizvadīja draudzības spēli, tiekoties ar Lielbritānijas izlasi, kura pirmo reizi kopš 1994. gada ir izcīnījusi tiesības spēlēt pasaules čempionāta spēcīgākajā divīzijā. Ne tas vieglākais ceļš zem kājām (slidām) arī Dinamo Rīga komandai - divi sāpīgi zaudējumi pēdējās divās KHL spēlēs un divu punktu deficīts līdz kārotajam play-off astotniekam.

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds (PBLA KF) izsludinājis pieteikšanos līdzekļu piešķīrumiem 2019. gadā, kuru primārais mērķis ir atbalstīt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu projektus kultūras, izglītības un jaunatnes darbības laukā. Līdzekļu pieprasījumu veidlapas ir lejuplādējamas PBLA KF mājas lapā www.pbla.lv/kulturas-fonds. Līdzekļu pieprasījumu veidlapas jāiesūta līdz 2019. gada 1. martam!

2018. gada beigās ir izdota un šī gada sākumā ceļu pie lasītājiem sāk grāmata “Stāsti Latvijai. Par mums, kuri aizbrauca”, informē idejas autore Līva Laiveniece. Tas ir projekts, kas apkopo no Latvijas aizbraukušo stāstus grāmatā. Nenoliedzami viena no Latvijas problēmām ir iedzīvotāju izbraukšana dzīvot un strādāt uz ārvalstīm. To var atzīt vai neatzīt, bet īsto izbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaitu neviens nezina.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvji Dace Mažeika, Raits Eglītis un Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāvji Kristaps Grasis un Aira Priedīte piedalījās Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā Diasporas Izglītotāju seminārā, kurā ar savu darba pieredzi ASV, Austrālijas un Eiropas vasaras vidusskolās dalījās pedagogi un izglītotāji, kas tajās strādājuši.

Turpinājums, sākums lasāms šeit. Oktobrī noslēdzās arī grantu konkurss remigrantu uzņēmējdarbības atbalstam, kas domāts personām, kuras vismaz pēc trīs gadu prombūtnes ārzemēs ir atgriezušās Latvijā un nepilnu gadu meklē iespēju attīstīt savu biznesu. Vislielākā interese par to bija Kurzemē, kur par iespējamo atbalstu interesējās vairāk nekā 50 cilvēku, tika iesniegti 6 un atbalstu saņēma 5 projekti un tādējādi tika piešķirts viss reģionam plānotais finansējums 36 tūkstošu eiro apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šī gada martā sāka īstenot pilotprojektu "Reģionālais remigrācijas koordinators", kuram no Latvijas valsts budžeta 2018.gadā tika piešķirts finansējums 425699 eiro apmērā. Ministrija izveidoja piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot pa vienam reģionālajam koordinatoram katrā plānošanas reģionā – Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā.

Lāčplēša dienas priekšvakarā 8. novembrī “Arēnā Rīga” izskanēja Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokopera "Lāčplēsis", kuru kā dāvanu Latvijas simtgadē producējis Juris Millers. Šajā uzvedumā Lāčplēša loma bija uzticēta dziedātājam Donam, bet apmēram 1000 Nācijas kora dziedātāju vidū bija arī latvieši no vairākām Eiropas valstīm, tostarp, no Īrijas. Rokoperā piedalījās kopumā 27 kori, tostarp koris “Meluzīna” no Luksemburgas, koris “Ziemeļmeita” no Somijas, Latviešu biedrības Īrijā jauktais koris “eLVē” un Londonas latviešu koris.

Derry pilsētā Ziemeļīrijā 24.-28. oktobrī notiks viens no Eiropā visstraujāk augošajiem koru festivāliem City of Derry International Choir Festival, kurā piedalīsies 70 kori no deviņām valstīm, tostarp no Latvijas, vēstī www.donegaldemocrat.ie. Savu sniegumu rādīs ne vien skolu, vietējie un starptautiskie kori, bet arī tādi viesmākslinieki kā vokālā grupa VOCES8, Ulster Orchestra un vokālais ansamblis Marian Consort.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku ietvaros 5. jūlijā notika Latviešu tautastērpu skate, kuras dalībnieki tērpus izrādīja piecās kategorijās - pēc arheoloģiskā materiāla darinātie tērpi, Kurzemes tērpi, Latgales un Augšzemes tērpi, Vidzemes tērpi un Zemgales un pilsētas tipa tērpi, vēstī Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Vakar ar koncertu “Zvaigžņu ceļā” un Sadziedāšanās nakti ir noslēgušies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Latviešu komponistu kora dziesmas un instrumentālos skaņdarbus, latviešu skatuviskās dejas izpildīja 16500 jaukto, sieviešu, vīru un senioru koru dziedātāji, 1200 dejotāji un 1500 pūtēju orķestru mūziķi, solisti.