Portālā www.timesonline.co.uk 17.augustā ir publicēts “The Sunday Time” korespondentes Sarah O’Sullivan raksts par ārzemnieku sūtīto naudas plūsmu uz mājām.
Autore raksta, ka ārzemnieki pērn no Īrijas uz Austrumeiropas valstīm nosūtījuši trīs reizes vairāk naudas nekā 2006. gadā – vairāk nekā 1,5 miljardus eiro. CSO dati liecina, ka aizsūtīti ir 570 miljoni eiro, bet no Austrumeiropas bankām saņemtie dati liecina, ka kopējais skaitlis ir daudz lielāks.

Pagājušajā gadā uz Poliju ar banku starpniecību ir aizsūtīti 1,3 miljardi eiro, uz Lietuvu – 136 miljoni eiro, uz Latviju – 84 miljoni eiro. Tomēr reālā summa ir daudz lielāka, jo ne visi naudas pārvedumi tiek veikti oficiāli. Kompānija Western Union nepublisko summas, kādas tiek pārsūtītas ar tās starpniecību. Šogad lietuvieši uz mājām pa oficiāliem kanāliem ir jau aizsūtījuši 28 miljonus eiro, latvieši – 39 miljonus eiro.
Ekspertu viedokļi par naudas aizplūšanu no Īrijas ir dažādi.
National Irish Bank galvenais ekonomists Ronnie O’Toole ir pārsteigts par skaitļiem un uzskata, ka miljardi šeit nopelnītās naudas, kas tiek tērēta citur, var radīt ķēdes reakciju un būtiski ietekmēt Īrijas ekonomiku.
Allied Irish Bank ekonomists John Beggs turpretim domā, ka aizplūdusī naudas summa ir tikai 1% no Īrijas iekšzemes kopprodukta, tāpēc nekādus būtiskus zaudējumus valsts ekonomikai nerada. Viņš arī ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā ekonomisko migrantu pieplūdums Īrijā nebeigsies un uzsver, ka ārzemnieki ir daudz ieguldījuši valsts ekonomikā ar savu darbu.
Sarah O’Sullivan raksta arī par mūsu tautiešiem – Liānu Goldštremu un Alvilu Reinbergu.
Liāna ieradās Īrijā 2001.gadā ar Rīga aģentūras starpniecību, kurai viņa par iespēju strādāt Dublinā par apkopēju tolaik samaksāja apmēram 180 eiro. Tikai ierodoties šeit, viņa uzzināja, ka par darba atļaujām Īrijā nav jāmaksā.
Liāna sūta uz mājām 75 eiro nedēļā, lai atbalstītu savu 66 gadus veco māti, kurai apmaksā arī medicīnas izdevumus un ir paņēmusi kredītu šeit, lai varētu nopirkt viņai auto. Liāna saka, ka nevēlas, lai viņas māmuļa ietu uz pilsētu un lūgt naudu uz ielas, kā to ir spiesti darīt daudzi vecie cilvēki. Divas reizes gadā mamma ierodas Īrijā, lai nopirktu apģērbu un apavus, jo Latvijā šīs lietas ir ļoti dārgas.
Liāna labprāt atgrieztos mājās, bet nespēj uzturēt sevi un mammu ar Latvijas algu. Minimālā alga dzimtenē ir 200 eiro mēnesī, salīdzinot ar 350 eiro nedēļā šeit, bet inflācija Latvijā ir 12%. Šeit gan jāpiezīmē, ka portāla baltic-ireland veidotāji sazinājās ar Liānu un viņa precizēja, ka žurnālistei minējusi patieso skaitli, kas raksturo inflāciju Latvijā – gandrīz 17%, bet izskatās, ka korespondente nav spējusi tam noticēt…
Sarah O’Sullivan raksta, ka Alvils Reinbergs ir Īrijā jau 7 gadus un saviem pieaugušajiem bērniem uz mājām sūta apmēram 300 eiro mēnesī. Neskatoties uz to, ka diplomētais biologs šobrīd ir bezdarbnieks, Alvils neplāno atgriezties mājās. Viņš saka, ka šobrīd daudzi imigranti izmisīgi meklē darbu, bet neplāno braukt projām, jo Latvijā nav kārtības.
Portāls baltic-ireland sazinājās arī ar Alvilu Reinbergu, kurš precizēja portālā www.timesonline.co.uk ievietoto informāciju. Patiesībā viņa atbilde žurnālistei ir bijusi stipri izvairīga. Tiesa, viņš sūta noteiktu naudas summu, tāpat palīdz konkrētu projektu (Jotul krāsns, jauns dators, auto kursi) realizācijā, taču uzskata, ka šīs summas ir katra cilvēka intīma darīšana un publiskajā telpā nav publicējamas.
Sarah O’Sullivan rakstu varat lasīt šeit ^[1].