Dažādi ir iemesli, kādēļ mēs esam Īrijā. Un tik pat dažādi mēdz būt iemesli, kuru dēļ izlemjam pamest Īriju. Kādam ilgas pēc dzimtenes vai zaudēts darbs Īrijā liek domāt par atgriešanos Latvijā, kādam ir vienkārši vēlme kaut ko mainīt savā dzīvē, vēl kāds vēlas iepazīt plašo pasauli u.t.t..

Šoreiz portāls baltic-ireland piedāvā interviju ar bijušo Īrijas latvieti Aināru Kļaviņu, kurš nu jau vairākus mēnešus dzīvo un strādā Austrālijā. Vien jāpiebilst, ka Ainārs uz Īriju neatbrauca kā lielākā daļa Īrijas latviešu – no Latvijas, bet gan no ASV.

b-i: Tu atbrauci uz Īriju no ASV. Ko tu darīji ASV? Cik gadus biji ASV?
Ainārs: Pēc fizmatu fakultātes pabeigšanas LU 2002. gadā, man bija izdevība lidot uz ASV un turpināt maģistratūru datorzinībās par velti – ASV universitāte man piešķīra stipendiju – un šo iespēju es arī izmantoju.
Mācījos tur mazliet vairāk nekā 2 gadus, piestrādāju universitātē par profesora palīgu, par ko man maksāja pietiekami, lai varētu paēst un samaksāt par īri (ko gan studentam vairāk vajag!)
b-i: Cik gadus biji Īrija? Kur strādāji? Par ko?
Ainārs: Es atradu darbu amerikāņu IT kompānijā, strādāju kā tehniskais konsultants, palīdzēju klientiem Eiropā, kuri izmantoja firmas tehnoloģijas. Tā kā Dublinas ofiss apkalpoja visu Eiropu un arī Krieviju, man liels pluss bija tas, ka papildus angļu valodai zināju arī vācu un krievu valodas. Latviešu valoda diemžēl man daudz nepalīdzēja darba atrašanā.
Draudzene Jūlija atrada darbu tūrisma aģentūrā Dublinas centrā.
Tā arī nostrādājām / nodzīvojām Īrijā 2.5 gadus, līdz šā gada jūnijam, jo martā saņēmām atļaujas Austrālijas rezidentu vīzām.
b-i: Kāpēc izdomāji braukt prom?
Ainārs: Tā kā jau iepriekš bijām izlēmuši, ka lidosim uz Austrāliju, kad būs izdevība. Kā arī Īrijas pelēcīgais, lietainais klimats deva savu darvas karoti medus mucā.
b-i: Ka radās doma braukt uz Austrāliju nevis atpakaļ uz ASV?
Ainārs: Kad mācījos maģistratūrā ASV, es gribēju atrast darbu tur un tāpēc aicināju savu meiteni uz ASV, jo viņa tajā brīdī atradās Latvijā. ASV vēstniecība viņai atteica vīzu divas reizes pēc kārtas ar savu standartfrāzi – “not enough ties with Latvia” (nepietiekamas saites ar Latviju). Tad arī izdomājām, ka sāksim taisīt imigrācijas papīrus uz Austrāliju – sliktākajā gadījumā, ja nu neiepatiksies – vismaz paceļosim pa pasauli un apskatīsim ķengurzemi, jo uz ASV mums uz to brīdi atpakaļceļa nebija.
Tāpēc, pēc maģistratūras pabeigšanas, es aizlidoju uz Latviju pie meitenes un mēs sākām domāt, ko darīt tālāk. Kādus 4 mēnešus mēģināju atrast darbu Latvijā – neveiksmīgi, laikam bez labām pazīšanām Latvijā darbu kārtīgā IT firmā neatrast.
Doma bija meklēt darbu Vācijā, jo tur ir spēcīga IT joma un man vācu valoda bija pirmā svešvaloda skolā. Taču to domu atmetām – Jūlijai būtu problēmas ar vācu valodu, viņa mācījās angļu valodu skolā.
Sākām skatīties tālāk – uz UK / Ireland pusi. Latvija jau gadu kā bija Eiropas Savienībā, darba vīzas nevajadzēja un viens paziņa jau gadu strādāja kā programmists bankā Dublinā. Tāpēc atlidojām arī mēs uz Īriju.
b-i: Ko tu darīji, lai tiktu uz Austrāliju?
Ainārs: Izgāju pilnu “Skilled Independent Migration to Australia” procesu, kas man, kā sliņķim, aizņēma apmēram 3 gadus, jo es nemitīgi atliku nākamo dokumentu izsūtīšanu uz Austrālijas imigrācijas departamentu līdz pēdējam brīdim. Uz doto brīdi man pasē ir “Permanent Resident” vīza, kas dod tiesības legāli strādāt un uzturēties Austrālijā kaut vai visu mūžu.
Ir dzirdēti varianti, kur cilvēki dabū visu gatavu pusotra gada laikā.
Visu informāciju es ieguvu no diviem interneta resursiem – oficiālā Austrālijas imigrācijas lapa – www.immi.gov.au ^[1] un neoficiālā lapa no Krievijas – www.gday.ru ^[2], kurā var atrast atbildi uz katru interesējošo jautājumu, tik vajag palasīt forumu.
b-i: Paris vārdos salīdzini Īriju ar Austrāliju!
Ainārs:
Īrija.
Plusi:
* Ar lidmašīnu līdz Latvijai aizlidot – 2.5-3 stundas un biļete maksā salīdzinoši lēti (200 eiro – turp – atpakaļ?). Tāpat pa lēto var aplidot un apceļot visu Eiropu.
* Ja skumst pēc Latvijas pārtikas produktiem, tad tos var nopirkt jebkurā Austrumeiropas veikalā un iespējams, par tādu pašu cenu, kā Latvijā.
* “Latvian Hawks” hokeja komanda
* Latvijas pilsonis var jebkurā laika nopirkt biļeti uz Īriju un atlidojot, var sākt strādāt kaut vai tajā pašā dienā.
Mīnusi:
* Klimats – Ja Latvijā var redzēt visas četras sezonas, tad Īrijā tikai vienu, vai divas. Pelēkas, apmākušās debesis un lietus ir sastopami daudz biežāk nekā saulaina diena un skaidras, zilas debesis.
* Īri kā nācija ir draudzīgi, bet reti kurš ielaidīs ārzemnieku savā īru draugu pulkā (personīgs, subjektīvs novērojums).
* Automašīnām stūre ir labajā pusē. Vadītājam no Latvijas ar 10 gadu aktīvu braukšanas stāžu, labās rokas elkonis sākumā ir apdauzīts, meklējot pārnesumu kārbu – dauzot to pret durvīm!

Austrālija.
Plusi:
* Klimats – Saulainas dienas un gaiši zilas, skaidras debesis ir sastopamas ļoti bieži. Lietus, ja līst, tad līst spēcīgi un īslaicīgi.
* Austrālijas ekonomika ir augusi pēdējos 17 gadus, kas var būt arī ir paradokss kapitālisma pasaulē, kur ekonomikā notiek cikl-veidīga izaugsme, taču pateicoties Austrālijas ģeogrāfiskajam izvietojumam, izejmateriālu bagātībai, kurus Austrālija pārdod tādām ražotājvalstīm kā Ķīna, Indija un Japāna, kā arī Austrālijas imigrācijas politikai, tās ekonomika ir labākā situācija pat šobrīd, kad visā pasaulē ir izjūtama recesija.
* Cenas – pārtika – pēc maniem novērojumiem – tas, kas vidēji maksā 1 eiro Dublinā, maksās 1 AUD (0.5 euro) Sidnejā. Suši vispār maksā kapeikas – ja Dublinā mēs suši restorānā maksājām ap 60 euro uz 2 cilvēkiem, tad Sidnejā pietiek ar 30 AUD. Elektronika un apģērbi visumā ir lētāki, kā Īrijā. Par 1 guļamistabas apartamentu 10 minūšu braucienā no Sidnejas centra mēs maksājam 1300 AUD (750 euro) mēnesī. Tik pat maksājām arī Dublinā. Vidēji algas ir apmēram tādas pašas kā Īrijā.
* Austrālieši, tāpat kā amerikāņi (izņemot indiāņus (ASV) un aborigēnus (Austrālijā)) nav viena vienota nācija – to izveidojuši iebraucēji no visas pasaules. Tāpēc neviens uz tikko atbraukušu ārzemnieku neskatās kā uz “ārzemnieku”, bet gan kā uz savējo, jo paši ir iebraucēji, vai to atvases. Līdz ar to ir ļoti viegli integrēties šādā valstī.
Mīnusi:
* Ar lidmašīnu līdz Latvijai aizlidot aizņems apmēram 10x ilgāk laika (vidēji – 24 stundas ar vairākiem transfēriem) nekā no Īrijas uz Latviju un biļetes cena (turp atpakaļ) arī būs savas 10x vairāk – ap 1500 – 2000 euro.
* Ja skumst pēc Latvijas pārtikas produktiem, tad tos var nopirkt vienā veikalā (pats vēl neesmu bijis tur) un nevis par tādu pašu cenu, kā Latvijā, bet gan dārgāk. Par piemēru, saldskābās rupjmaizes (700 gramu) kukulītis maksās 7AUD.
* Latvijas pilsonis nevar jebkurā laikā nopirkt biļeti uz Austrāliju un atlidojot – sākt strādāt kaut vai tajā pašā dienā – ir vajadzīga darba atļauja.
* Krikets ir vispopulārākais sporta veids (vai viens no populārākajiem), par ledus hokeju neviens neko te nav dzirdējis.
* Automašīnām stūre ir labajā pusē. Vadītājam no Latvijas ar 10 gadu aktīvu braukšanas stāžu, labās rokas elkonis sākumā ir apdauzīts (jau mazliet mazāk), meklējot pārnesumu kārbu un dauzot to pret durvīm (ņemot vērā to, ka ir neliels braukšanas stāžs Īrijā ar identiskām automašīnām).

Paldies Aināram par interviju un, lai labi dzīvojas Austrālijā!

FOTO: no Aināra Kļaviņa personīgā arhīva.
Klikšķināt uz bildēm, lai redzētu pilnā izmērā.