Kristus ir augšāmcēlies, Alleluja!
Dārgie tautieši Īrijā, Latvijā, Anglijā, Kanādā, Itālijā un visās pasaules malās!
Visus no sirds gribu sveikt šajos gaišajos un līksmajos Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkos un novēlēt mums visiem reāli augšāmcelties no visiem kritieniem – gan garīgiem, gan ekonomiskiem, lai mēs spētu ātrāk iziet no vispārējās krīzes, kas ir pārņēmusi praktiski visu pasauli.
Kristus atnāca pirms diviem gadu tūkstošiem uz šo grēka un nāves pārmainīto pasauli, lai to restaurētu un visai radībai atgrieztu tās sākotnējo veidolu. Viņš uzņēmās izlabot Ādama un Ievas pirmdzimtā grēka vainu, ko viņi atteicās pat atzīt Paradīzes dārzā, par ko arī saņēma Dieva sodu: zaudēja garīgo un materiālo labklājību un kļuva mirstīgi. Zemes paradīze jeb labklājības un pārpilnības stāvoklis izbeidzās priekš visiem cilvēkiem visās paaudzēs, taču mūsu Radītājs un Tēvs nevēlējās cilvēka nāvi un mūžīgās ciešanas ellē, ko bija jau radījis sātans. Tādēļ Dievs deva cilvēkam otru iespēju būt laimīgam debesu paradīzē, izlabodams viņa vietā pielaisto kļūdu un atjaunodams visai cilvēcei Dieva bērnu tiesības, kuras zaudējām caur pirmdzimto grēku. Neaizmirsīsim, ka šī grēka pamatā bija lepnība, kas ir visu grēku un netikumu māte un sakne.
Pirmā cilvēka vēlme būt Dieva vietā nav mazinājusies arī mūsu modernisma laikmetā, kad cilvēks labprāt grib saraut visas attiecības un saistības ar savu Radītāju un ieņemt vietu Dieva tronī. Mīlestības harmonija tika izjaukta caur mūsu pirmvecākiem, bet Jēzus Kristus to restaurēja caur savas bezgalīgās Mīlestības Upuri, ko Viņš salika uz krusta Lielajā Piektdienā par visiem grēciniekiem visās paaudzēs. Te parādās Debesu Tēva neizmērojamā Žēlsirdība pret cilvēkiem, kuru atpestīšanas labā Viņš nesaudzēja pat savu Viendzimušo Dēlu, kurš pieņēma cilvēcisko dabu un cieta mūsu vietā krusta nāvi, vissmagāko ciešanu sodu tā laika romiešu sodu sistēmā. Būdams nevainīgs, Kristus nomira vainīgās cilvēces vietā, izlīdzinādams Ādama grēku un atgriezdams mums visiem tiesības Dievu atkal saukt par Tēvu. Vēl vairāk – dievišķais Glābējs sagrāva mūžīgās Nāves un elles varu, kas turēja savos grēka valgos visu cilvēci. Caur savu augšāmcelšanos Kristus atgrieza mums mūžīgās dzīves dāvanu, ka bijām zaudējuši. Kaut arī laicīgais sods – cilvēka miesas nāve – palika, tomēr tika nocelts mūžīgais sods – mūžīgā nāve. Kristus mirusī Miesa tika pārveidota Viņa augšāmcelšanās brīdī. Arī mūsu nākamās augšāmcelšanās brīdī Dievs mums dāvās jaunu miesu, kas būs pēc Kristus Augšāmcelšanās godības apstarotās Miesas parauga. Šo lielo noslēpumu cilvēciskais prāts nav spējīgs aptvert, tāpēc tas vienmēr paliks mūsu ticības pamatnoslēpums, ko tikai ticībā spējam pieņemt. Jāpiebilst, ka nedrīkst šo augšāmcelšanās noslēpumu jaukt ar iedomāto reinkarnācijas ideju, jo Dievs mūs katru ir radījis individuāli kā oriģinālo būtni, nevis kserokopiju. Un Jēzus ir izlējis savas Visdārgās Asinis par katru no mums, dāvājot arī personīgo atpestīšanu katram indivīdam, kurš to ir pieņēmis. Ja mēs ticam, ka Dievs mūs ir radījis no nekā, tad ticībā arī pieņemam, ka Viņš spēs Augšāmcelšanās brīdī jeb Pastarā dienā dāvāt jaunu miesu cilvēka dvēselei, kas ir nemirstīga. Svinot Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kristieši svin reizē arī savas nākamās augšāmcelšanās svētkus, kurus gaida atnākam laiku beigās. Tas ir viens no šo vislielāko kristiešu ticības svētku – Lieldienu svinību objektiem.
Bet ikgadēji Lieldienu svētkos ticīgie tiek aicināti ar prieku svinēt Kristus uzvaru pār nāvi un pāreju no Nāves un Dzīvību, kas notiek Pashas svētajā naktī. Baznīca, kas ir Kristus iemīļotā Līgava, Lieldienu naktī cieši vienojas un ir solidāra ar savu debesīgo Līgavaini – Kristu cīņā ar Sātanu un Nāvi un ļoti priecājas par Pestītāja lielo triumfu – Līgavaiņa spīdošo uzvaru pār mūžseno cilvēces un Dieva ienaidnieku – elli, grēku un nāvi. Visiem kristiešiem tie ir liela prieka un sirsnīgas pateicības Jēzum svētki, kuros viņi tiek aicināti neaizmirst Pestītāja milzīgo Mīlestības Upuri, ko Kristus veica cilvēces labā. Tādēļ būtu ļoti skumīgi, ja šie visnozīmīgākie ticības svētki ļoti daudziem kristiešiem aprobežotos tikai ar Lieldienu olu krāsošanu un „olu kaujām”, šūpolēm, ar laicīgām izpriecām pie dabas vai svētku galda, ieviešot pagāniskus un māņticības elementus tajos. Kristus Dzimšanas svētki un Adventa laiks ir jau pilnībā aprīti caur biznesu un peļņas darījumiem. Nedrīkstam upurēt šim dēmonam arī Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkus, tāpēc aicinu visus kristiešus un labas gribas cilvēkus tos svinēt kristīgā veidā kopā ar Baznīcu, piedaloties svinīgajos dievkalpojumos un pieņemot savās no grēkiem attīrītajās dvēselēs Pestītāju. Tad mūsu prieks būs līdzīgs Kristus mācekļu priekam. Tad varēsim arī cerēt saņemt Kunga svētību mūsu ģimenēm, darbiem, tautām, ja palīdzēsim uzturēt Kristus atjaunoto Mīlestības harmoniju pasaulē ar savu cēlo kristieša paraugu.
Lai Kristus Uzvaras spēks dāvā izturību un drosmi visiem slimajiem, vecajiem, vientuļajiem un vājajiem tautiešiem nest savu ciešanu un slimību krustu uzticībā un paļāvībā uz Kungu! Lai mīlestība izspiež naidu ievainotajās sirdīs un dod spēkus piedot visiem pāridarītājiem! Bet visiem materiālajās grūtībās nonākušajiem un darbu zaudējušajiem gribu novēlēt nekrist izmisumā un bezcerībā – atdosim Jēzum visas mūsu laicīgās dzīves problēmas un stipri paļausimies lūgšanās uz Viņa atbildi! Dievs Jūs visus mīl – priecāsimies par to kā Viņa patiesie bērni un būsim uzticīgi Debesu Tēva gribas pildītāji virs zemes, tad arī mūsu prieks debesīs būs mūžīgo Lieldienu prieks!!! Vēlreiz visiem priecīgus un mierpilnus Kristus Augšāmcelšanās svētkus, ko lai pavada šis Lieldienu laika kristiešu sveiciens:
Kristus ir augšāmcēlies! – Patiesi ir augšāmcēlies!
Patiesā cieņā un lūgšanu piemiņā:
priesteris Andris Solims,
Latvijas katoļticīgo misijas Īrijā kapelāns
FOTO: no priestera Andra Solima personīgā arhīva
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
TONNA+ beidz vienreiz akstities un sanemies.Esi cilveks tacu.
Sis ir Lieldienu apsveikums TICIGAJIEM Svetkos.
Nelien nu seit vismaz ar savam replikam .Prieks tam ir citi raksti un citi saiti kur var lamaties,izkratit savas ieksas,izgazt savu sakrajusos niknumu publiskaja arena utt.
Atlauj mums ludzu svinet svetkus baudit Dieva Milestibu un Klatbutni Svetaja Gara un netrauce mus ar savam rupjibam.Ludzu.
Ja Tev ir kaut kas nesaprotams un neskaidrs vai nezinams (kas ir Ticibas Noslepums jeb Brinums) tas nebut nedod Tev tiesibas publiski apvainot saja saita citu Ticigo cilveku religiskas jutas un parliecibu un izgazt par vinjiem savu iekskigi sakrajusos zulti.
Tu tacu vari diskutet Andra Solima majas lapa vai zvanit macitajiem personiski un noskaidrot savus jautajumus.Esi ludzu pieklajigs un tolerants.Neesi merkakis.
Manas acis tadi ka Tonna bus un paliks merkaki.Un jaatvainojas bus tev pasam pirmajam.Par seit izteiktajiem mesliem.Kretins
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Dažreiz justies mērkaķim ir visnotaļ noderīgi.Tāpat,kā mērkaķiski atvainoties…
Ar 25.februāri Rietumu kristīgajā Baznīcā sākās Lielais gavēnis. Pareizticīgie brāļi un māsas Lielo gavēni sāks 1. martā.
Lielais gavēnis. Cik tas ir labi, brāļi un māsas, ka Baznīcas liturģiskajā dzīvē ir divi ļoti svarīgi un speciālā rakstura laikposmi: Adventa laiks un Lielā gavēņa laiks! Gan Adventā, gan Gavēnī, mēs, ticīgie, zināmā mērā apstājamies un aizdomājāmies par savu dzīvi. Daudziem cilvēkiem tā ir izdevība atmodai un pārdomām un laiks nopietnām pārmaiņām.
Adventa laikā mēs gatavojāmies Kristus dzimšanas svētkiem un pie reizes pārdomājam Kristus otrreizējo atnākšanu, kura realizēsies šīs pasaules beigās. Bet Lielajā gavēnī mēs esam aicināti ieiet Kristus svētīgajās ciešanās un nāves noslēpumā – mēs pārdomājam mūsu atpestīšanas noslēpumu. Šajā Baznīcas liturģiskā kalpošanas īpašajā posmā esam aicināti vairāk nekā jebkad kļūt līdzīgiem Kristum. Šis laiks ir gandarīšanas laiks, atgriešanas laiks, laiks, kurā mēs pievelkam savu dzīvi līdz tam dzīves standartam, kuru mums ir dāvājis un parādījis Kristus.
Varētu teikt pavisam nesen bijām kļuvuši par lieciniekiem tam kā sabruka bezdievīgā komunisma un sociālisma sistēma. Komunisti atmeta Dievu un līdz ar to nav jābrīnās par to, ka viņu sistēma ir sabrukusi. Šajās dienās mūsu acu priekšā savu agoniju piedzīvo un bankrotē kapitālisms – sistēma, kura balstās uz alkatību un naudas pielūgsmes. Komunisms atmeta Dievu. kapitālisms atmet sociālu taisnību. Tajā vispirms tiek meklēta peļņa un nauda, bet ne strādājošo cilvēku intereses. Vieni nopelna miljonus, bet citi spēj tikai ar lielām grūtībām savilt visus galus kopā. Lūk, dzīvojot ekonomiskās krīzes dziļumos, trim Lielā gavēņa aicinājumiem: lūgšanai, gavēšanai un nabagdāvanai ir īpaša nozīme un jēga. Pateicoties lūgšanai mēs ielūdzam Dievu ieiet mūsu ikdienā, ieiet mūsu individuālajā un sabiedriskajā dzīvē. Paši saviem spēkiem savas individuālās un sabiedriskās problēmas neatrisināsim – kā tas ir pateikts 127. psalmā: Ja Kungs neuzbūvēs namu, veltīgu pūlas tie, kas to būvē.
(1)
Gavējot, gan gandarīšanas nolūkos, gan solidarizējoties ar nabadzīgiem, mēs ierobežojam savas vajadzības un šīs savdabīgas ekonomijas augļus esam aicināti ziedot tiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Neaizmirsīsim, ka gavēšana netiek attiecināta tikai uz kādu produktu lietošanu vai nelietošanu.
Laikā, kad ekonomiskā un saimnieciskā krīze sit visnabadzīgākajos, daži lielu un globālu amerikāņu firmu šefi un vadītāji sev izmaksā dažādas prēmijas un apbalvojumos astoņpadsmit miljonu dolāru (tas notiek ne tikai Amerikā, bet arī daudzās citās zemēs, arī mūsu Latviju ieskaitot). Par ko tad sevi tik dāsni apbalvoja? Kad vienu bankas vadītāju pajautāja vai viņam nav sirdsapziņas pārmetumu un vai viņš neizjūt kaunu sev izmaksājot prēmiju 100 miljonu dolāru apmērā, bet pati banka ir bankrotējusi, viņš atbildēja: „Jā, man ir kauns, bet gan jau es ar to kaunu tikšu galā”. Kāds cinisms un neticama alkatība! Ekonomisko krīzi neizraisīja tie, kuri smagā darbā un ciešanās pelna savu ikdienišķo maizi un kurus tagad turpat visur izmet uz ielas, atsakot darbu. Šo ekonomisko un ne tikai ekonomisko krīzi atnesa ne ar ko neaprobežotā mantkārība un visatļautība. Alkatība jeb mantkārība tiek uzskatīta par lielu grēku un ļoti bieži kļūst par avotu citiem grēkiem kā par to māca Dieva atklāsme: Jo visu ļaunumu sakne ir mantkārība. (1Tim 6,10)
Ekonomiskās krīzes apstākļos – šī krīze padziļinās ar katru dienu – nabagdāvanas došana neasociējas vairs tikai ar žēlsirdību, bet ar taisnīgumu. Kāpēc dažiem ir ļauts peldēt pārpilnībā, bet citi mirst badā? Zemes resursi ir doti visiem un nevis priviliģētiem. Kosmētiskie aizmālējumi neko neatrisina. Jau Vecās derības laikos pravietis Joēls sauca: Plosiet savas sirdis un nevis savas drēbes! (Jl 2,12)
Divkosīgā savu drēbju plēšana it kā gandarīšanas un solidaritātes vārdā neko nenozīmē. Pravietis aicina uz reāliem darbiem un stāvokļa reālu uzlabošanu. Atdot nabagiem to, ko paši izmetam miskastē vai to, kas mums pašiem ir pārpilnībā, maz ko jēdz un maz ko līdz. Palīdzībai ir jābūt rezultatīvai. Ir jāpalīdz, ir jāupurējas, ir jāziedo tik daudz un tik lielā mērā, ka pats sāc izjust trūkumu. Tikai tad solidaritāte ar tiem, kuriem ir sliktāk nekā tev pašam, kļūst par patiesu solidaritāti.
Sargieties, ka jūs savu taisnību nedarītu cilvēku priekšā, lai viņi jūs redzētu… Kad tu dod nabagiem dāvanas, neliec savā priekšā pūst tauri,[..] bet tava kreisa roka, lai nezina, ko dara labā… Kad lūdzaties, neesat kā liekuļi… Kad gavējat, neesat saīguši kā liekuļi… (Mt 6) Kristus attīsta pravieša Joēla sacīto un vēlas mūs pasargāt no reliģiskā falša. Jo visos laikos bija, ir un laikam būs tādi, kuri gan lūdzas, gan gavē, gan nabagdāvanas dod ne lai patiešām sniegtu palīdzību, bet lai par viņiem runātu un viņus slavētu. Kad senie jūdi sūdzējās, ka neraugoties uz visiem viņu gandares darbiem, viņi netiek uzklausīti Kungs Dievs sacīja: Lūk, sava gavēņa dienā jūs esat aizņemti ar darījumiem un apspiežat visus jūsu strādniekus. Lūk, jūs gavējat strīdos un ķildās…[..] Vai tad tāds ir gavēnis, ko Es vēlos, diena, kurā cilvēks mērdē sevi?[..] Vai tad drīzāk šis nav tas gavēnis, ko vēlos: saraut ļaunuma važas, izraisīt nebrīves valgus, atlaist apspiestos brīvus, salauzt ikkatru jūgu; vai tad ne savu maizi dalīt ar izsalkušo, ievests mājā trūcīgos un klīstošos? Ja redzi kādu kailu, apģērb viņu un nenonievā savu tuvāko…[..] Tu sauksi un Kungs uzklausīs. Tu kliegsi un Viņš atbildēs: „Lūk, Es esmu te!”. (Is 58,4-9)
Lai Kungs Dievs mums ikvienam palīdz būt godīgam pret sevi – tas ir viens no būtiskākajiem Lielā gavēņa aicinājumiem.
Latviesa milaikais ediens – pats latvietis, ari Lieldienas…labu apetiti jums visiem, vai tiesam nav kada kas kontrole sos komentarus, vienkarsi nepublicet tadus un miers majas…
bet es saku pa purnu – tik pa purnu.Latviesi saprot tikai so valodu.
Gluži tāpat kā vācu krustneši,kuri ar uguni un zobenu 12.gs.ievazāja kristietību Latvijā.
Te parādās kristiešu patiesā daba.Ko nevar ar viltu,to ar spēku.Vai otrādi.
Nedomāju,ka mūsdienās kristieši arī mēdz būt tik pretīgi.Laikam dieva vārdā,vai kā?
Mani var nosist-pārliecību nemainīšu.
Sātan!!!
Tev nebūs izlemt un sodīt.Tādas tiesības ir tikai man.
TONNA+ , man jautajums tev, kas tev liekas kristiesos pretigs? Kaa tu zini, ka tavs labakais draugs nav kristietis, ne jau visiem ir drosme un velesanas par to stastit.. it ipasi zinot tavu nostaju… es pazistu milzum daudz jauku kristiesu, protams tik pat daudz ir jauku cilveku, kuri sevi neuzskata par kristiesiem, nedoma par to, bet vini ir jauki, mili cilveki, kapec tev patik tiesat un noniecinat cilveku, kas tevi ta ir aizvainojis, kapec tu neproti vienkarsi pakluset, ja tevi nesaista raksts, tad nediskute, tevi tacu neviens neludz to darit…
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
TONNAS+ seit ieprieks nosauktajam “latviesu dievibam” nav nekada sakara ar Religiju.
Ieprieksminetie personazi pieder pie tautas Folkloras un Mitologijas un tiem nav nekada sakara ar Dievu vai Religiju.Jebkura nopietna Religija no saviem sekotajiem pieprasa Ticibu un Upuri.Religijam ir raksturigas Sakramentalas darbibas,kas savukart balstas uz katras konkretas ticibas sludinataju dzivem un darbibas. Diemzel ir neiespejami vienlaicigi ticet vairakam it ka dievibam vai Pasaku personaziem.Tapat ka nav iespejams vienlaicigi upuret visiem dieviem vienlaicigi savu dzivi.Ja kads mitologiskais tels to pienems – cits turpretim var “nemt launa”.Seit ir zinama pretruna.
Tapat ari nav noformuleta sis te Folkloristu vai Mitologu lauzu grupas sanaksana kopa kada Baznica vai eka regulari piem.svinot Svetos Sakramentus.Jo seit nav Sakramentali iestadits fundamentals Upura jedziens.Vesturiski gan ir zinams,ka baltu ciltis uoureja ari savus ciltsbralus un ir pat dazu vesturnieku mineti kanibalisma gadijumi,ipasi Zemgale pec kariem.bet citadi tur neka lidziga nav ne ar Musulmanjiem,ne Budistiem,ne Judaistiem,ne Hindusitiem kas ir Pasaules lielakas religijas.Runa varetu iet par kaut kadu sektantismu,bet sodien skatoties uz to ka dzivo un kadam vertibam tic latviesu tauta,nekadu ieveribas cienigu ipasu Latvijas vai latviesu nacionalas religijas pazimju nav.
Reliģisko kopienu lielākā daļa organizējas kaut kādos institūtos. Reliģiskiem institūtiem var būt daudz formu, tas ir atkarībā no tās principiem, lieluma, izcelsmes un attiecībām ar apkārtējo sabiedrību, bet sociologi izšķir trīs reliģisko institūciju pamatformas: baznīcas, sektas un kultus.
——————————————————————————————————————-
Dažādas subkultūras
Subkultūra – samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros (piemēram, mazo grupu subkultūras), kas dažkārt izveidojušās kā pretstatījums sabiedrībā valdošajai kultūrai un ko vairākums uzskata par mazvērtīgu vai pat kaitīgu.
Personības iekšējā pasaule un tās pašapziņa jau kopš seniem laikiem ir saistījusi cilvēces uzmanību, turklāt katram cilvēkam šī iekšējā pasaule ir citādāka.
5.Katram cilvēkam ir sociālās lomas- tās katram ir vairākas- mājās tu esi viens, skolā vai darbā- citādāks… Tā ir normāla parādība cilvēkam kā sociālai būtnei- ar katru tiek runāts citā „valodā”, to varētu saukt arī par komunikabilitāti un toleranci.
——————————————————————————————————
Antonio Gramči (Gramsci) ir izveidojis hegemonijas teoriju, kas uzsver masu mediju rasistisko reprezentāciju, jo tie fokusējas uz vadošo ideoloģiju un kultūru. Gramči teorija iziet ārpus marksisma ekonomiskā determinisma rāmjiem un vairāk fokusējas uz kapitālistiskās kultūras skaidrojumu. Mūsdienu kultūra reprezentē sabiedrības struktūru un kopējās vērtības, kas veido dominantes mehānismu sabiedrībā. Dominējošo grupu palīdz nostiprināt masu televīzija un kino, piemēram, Rietumu televīzija veicina hegemoniju, reprezentējot koloniālismu un baltās rases varenību. Tomēr Gramči teorija tika izveidota 20.gs. sākumā, kad vēl spēcīgi pastāvēja koloniālisma veicinātais rasisms par baltās rases varenību. Tajā pašā laikā R.Mistri (Mistry) uzsver, ka Gramči teorijai ir nozīme arī mūsdienās, jo joprojām liberālā sabiedrībā var novērot vadošo grupu reprezentāciju masu medijos.
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
1.”"”viena no “”"specigakajam pasaule”"”vinja ir ja nu vienigi tava slimaja iztele.nekur to”"”Speku”"” ne Latvija,ne latviesos kaut ka sodien nemana .nez kapec tie latvju dievinji un Pasaku teli nepalidz tai nabaga pazemotajai un dublos iemitajai latviesu tautas pari palikusajai dalai,Var jau izteloties kas “”butu – ja butu”",bet REALITATE diemzel ir pavisam cita.Par katru tautu spriez pec tas Dieviem.Jeb; kada tauta -tadi ari tas Dievi.
2.Es neesmu nekads macitajs tavai zinasanai.
3.Livu tautas dievturiba bija gan sena pagatne savijusies un iesaknojusies latvju tautas pasapzinja,bet sodien Latvija dzivo tikai 25 livi.Un skatoties ka dzivo un kam tic latviesu jaunatne – jasecina ka nekas tur isti nopietns nav no tas tavas dievturibas.
4.Nevajag savu personisko parliecibu pasludinat par visas latvju tautas parliecibu.