Sestdiena, 25. maijs, Varda dienas: Junora, Anšlavs

Atkal kāds stāsts par rozā brillēm draugiem.lv

- 30.11.2008

Ar Ingu satiekamies Dublinas centrā un mūsu saruna ir vairākas stundas gara. Jaunā sieviete vairākkārt uzsver, ka vēlas pasargāt citas nepieredzējušās meitenes no tām ciešanām, kas bija jāpiedzīvo viņai, tāpēc ir gatava savu stāstu publiskot. Tajā atklājas viss – mīlestība (kas tajā brīdī šķita tik patiesa), vilšanās, draugu nodevība un arī pavisam rafinēta cilvēku izmantošana. Kā stāsta Inga, aizsākās viss, protams, Latvijā. Tajā laikā Ingai bija 19 gadi un viņa no dzimtā pagasta Cēsu rajonā bija pārcēlusies uz Rīgu un strādāja viesnīcā „Latvija” par pavāri.

Kādu dienu pie viņas darbā ieradās pazīstama meitene Iveta Gražule, kura paaicināja Ingu uz sarunu. Viņa pastāstīja, ka ir bijusi Īrijā, kur iepazinusies ar puišiem, kuriem vajadzīga palīdzība. Vajag izpalīdzēt, lai viņi varētu iegūt vīzas. Tikai jāaizlido uz Dublinu, jāpadzīvo ar kādu no puišiem kopā un par to viņš sagādās darbu un dzīvesvietu. Jāpiezīmē, ka tobrīd precības netika pat pieminētas. Protams, pēc neliela šaubu perioda Inga piekrita, jo kāpēc gan neizmantot iespēju iekārtoties Īrijā. Tiem, kas jau domās sāk viņu nosodīt, atgādināšu tikai vienu – atcerieties, cik prātīgi un apdomīgi paši esat bijuši 19 gadu vecumā…

Iveta Gražule kopā ar kādu melnādainu vīrieti nopirka Ingai biļeti uz Dublinu un pēc laika, viņa, neskatoties uz mammas brīdinājumiem un atrunām, devās ceļā.

Dublinā Ingu sagaidīja milzīgs melnādains cilvēks, kurš viņu aizveda pie kāda tumsnēja puiša, kuram tad nu „ir jāizpalīdz” iegūt vīzu. Tikai pēc 2 nedēļu kopā dzīvošanas šis puisis pastāstīja jaunajai sievietei, kādā ceļā patiesībā viņš vīzu var iegūt. Tikai tagad viņa uzzināja, ka tam nepieciešams apprecēties. Drīzumā Ingai sāka zvanīt Iveta Gražule un apgalvot, ka puisis, pie kura viņa dzīvo, ir slikts cilvēks, vēlas viņu izmantot utt. Sarunā ar puisi Inga uzzināja – par to, ka viņa ir šeit, milzīgais melnādainais vīrs, kas sagaidīja Dublinas lidostā, ir samaksājis 3000 eiro. Un tagad šī nauda, kuras puisim nav, tiek pieprasīta no viņa. Lai nu kā, Inga šeit nepalika. Ivetas ieteiktā Agnese Liepiņa viņu aizveda uz Lukanu, kur kādas latvietes un pakistānieša ģimenē viņa dzīvoja, palīdzot pieskatīt bērnu. Tas gan notika pēc tam, kad Agnese neveiksmīgi centās Ingu „ieskapēt” (pareizāk laikam gan pārdot) kādam tumsnējam ne-Eiropas valsts pilsonim.

Šajā brīdī var teikt, ka sākās Ingas raibais ceļš Īrijā. Kas tik tajā netika piedzīvots – pilnīgs izmisums, nezinot ko darīt tālāk, naudas ubagošana pie Spices, lai tiktu līdz lidostai, dzīve uz ielas, kāda paziņas zvans, kas solīja palīdzību un… Tālāk jau seko dažādas epizodes, kurām ir viena kopīga iezīme – visās ir iesaistīti vīrieši no tādām valstīm kā Pakistānas, Indijas vai Bangladešas (kuras pilsonis arī ir puisis, kas vēlāk kļuva par Ingas vīru).

Ingu ar Kamalu iepazīstināja kāds viņa tautietis, viņi sāka dzīvot kopā un uzradās „rozā brilles”. Jaunā sieviete atceras, ka tiešām bija iemīlējusies un ticēja, ka arī puisis jūt to pašu. Viņš palīdzēja Ingai nokārtot PPS numuru, atvērt bankas kontu, atrada viņai darbu restorānā par pavāra palīgu. Viss bija skaisti un ne reizi Ingas draugs nelika manīt, ka viņa ir tikai veids, lai nodrošinātu Bangladešas pilsonim vīzas iegūšanu Īrijā.

Pēc laika abi devās uz Naas, Co.Kildare, lai iesniegtu dokumentus laulības reģistrēšanai. 2007.gada jūlijā Inga un Kamals apprecējās.

Tiktāl, šķiet, viss bija kārtībā, izņemot faktu, ka jaunais pāris dzīvoja kopā ar vairākiem Kamala tautiešiem, kuri, kā noprotams no Ingas stāsta, nemaz ar viņiem nerēķinājās. Neizbēgami radās konflikti, strīdi un skandāli, līdz Inga sāka uzstāt, ka jāmeklē cita dzīvesvieta. Tomēr jaunais vīrs atteicās, aizbildinoties, ka uz šo adresi pienāk pasts un visi dokumenti.

Liekas, ka pirmo reizi doma, ka viss nav tik skaisti, kā viņai šķiet, Ingai radās pēc tam, kad pēc mājas strīda viņa vīram paziņoja – „izvēlies, vai nu es, vai tavi draugi.” Kamals atbildēja, ka no dzīvokļa projām neies, tātad savu sievu viņš neizvēlējās…

Inga pēc kārtējā strīda visu pameta un aizbrauca uz Latviju. Tomēr pēc kāda laika Kamals sāka atkal zvanīt un pierunāt, līdz viņa noticēja un atgriezās. Neliels šoks gan bija, kad pēc atgriešanās vīrs paziņoja, ka viņai pašai jāsameklē sev dzīvesvieta un darbs, tātad skaidrs, ka nekādas ģimenes nebūs. Jāatzīst, ka kādu laiku Kamals gan apmaksāja Ingas dzīvesvietu. Jaunā sieviete neveiksmīgi meklēja darbu, satika latviešu puisi, ar kuru uzsāka attiecības, bet diemžēl pēc laika viss beidzās. Šī gada jūlijā Inga atkal atgriezās Latvijā un atrada darbu.

Pēc laika– zvani no vīra, lūgums braukt atpakaļ, oktobrī tika nopirkta aviobiļete un Inga atkal padevās. Kamala vīzai (to izsniedz uz 1 gadu) beidzās termiņš un viņš lūdza, lai sieva to pagarina, ar piebildi, ka tas nepieciešams, lai viņš nākošā gada janvārī varētu atgriezties Bangladešā. Šeit jāpaskaidro, ka fakts, ka esi apprecējis ES pilsoni, ne-eiropietim Īrijā automātiski nenodrošina iespēju saņemt vīzu, tās iesniegšanai ir nepieciešams, lai sieva ar savu pasi reāli būtu blakus.

Pēdējās ilūzijas ilga apmēram nedēļu. Inga palīdzēja Kamalam nokārtot vīzu un pēc pirmā strīda viņš savu sievu vienkārši izlika no mājas. Tikai tagad „rozā brilles” nokrita pavisam un Inga saprata, kādi ir viņas vīra patiesie nolūki.

Lai saprastu šo situāciju, jāzina, ka laulību var šķirt tikai tajā valstī, kurā tā ir noslēgta, bet pēc Īrijas likumiem šķiršanās pieteikumu izskata tikai pēc 4 gadiem, kopš pāris nedzīvo kopā.

Inga šobrīd dzīvo pie draugiem, izmisīgi meklē darbu un cīnās par savu brīvību. Viņa ir apņēmības pilna, ir jau vērsusies pēc palīdzības Latvijas vēstniecībā un Īrijas imigrācijas dienestā ar lūgumu anulēt Kamala vīzu. Inga drosmīgi atļaujas par to visu runāt, lai rosinātu šādas situācijas risināt valstu līmenī. Otrs aspekts – nepieredzējušu latviešu meiteņu meklēšana un ievilināšana šajos tīklos notiek joprojām un Inga cer, ka viņas pieredze kādu atturēs no pārsteidzīga soļa un liks lieku reizi padomāt. Ir skaidrs, ka tad, kad esi jau tajā iekšā, ir ļoti grūti pašai sev un kur nu vēl citiem atzīt, ka esi apkrāpta. Sevišķi, ja ģimene dzīvo pagastā, kurā visi viens otru pazīst un zina, ko katrā mājā ēd pusdienās…

Ingas stāsts liek aizdomāties arī par to, kāpēc tieši latvietes kļūst par šo izmantotāju upuriem? Nav dzirdēts, ka tie meklētu lietuviešu vai igauņu meitenes, dažkārt tās ir polietes, bet visbiežāk – mūsu tautietes. Pagaidām šis jautājums paliek neatbildēts.


  1. Jelena Lobzova - LATVIA saka:

    Inga un citas meitenes, kas bija nonakusas lidzigaja situacija, bija versusas policija. Tacu sados gadijumos pieradit cilvektirdzniecibas faktu praktiski nav iespejams, lidz ar ko vienigais kas paliek – bridinat citas sievietes, lai nepielauj lidzigas kludas. Paldies Ingai par drosmi un atklatibu.
    Ar cienu
    J.Lobzova
    LR vestniecibas Irija Pirmais sekretars

  2. Ieva - IRELAND saka:

    Sen nebija lasītās tādas rupjības, kā Andris te “izlēja”. Tipisks “latvietis vulgaris”… Ko tad brīnīties, ka jaunās meitenes neizvēlas šādus vīriešus, bet meklē citur.
    Attiecībā uz citu cilvēku nosodīšanu izvēlos principu – “kas bez grēka, lai met akmeni pirmais”…

  3. andris - IRELAND saka:

    vai tik Ieva arī nav no tām babaju mīlētājām,kurai labāk patik babaji nevis *latvietis vulgaris*.šeit atsaucas uz to ka nepieredzējušas un tt..,to pieredzi varēja arī iegūt ar to pašu *latvieti vulgaris* kādos siena šķūnīšos turpat Latvijā.starp citu pie babajiem ir pieņets ka līgavai kāzu naktī ir jābūt jaunavai,pamēģini atrast Lv jaunavu 19 gadu vecumā :D :lol:

  4. andrim - IRELAND saka:

    Andri,Latvijā 19 g.vecumā ir jau sievietes nevis meitenes.Ja tu runātu par 12-13 g .tad tās varētu saukt par meitenem, varbūt. Viņas jau saskata LATVIEŠU vulgārismu tikai. Babaju vulgārismu un “fak,fak ” no rīta mostoties un vakarā gulēt ejot jau neredz. :lol: BABAJIEM
    nav VLGĀRISMS, viņiem ir Rupji,Karstasinīga mīlestība,ar tendenci tikt pie vīzas. :evil:

  5. OM - IRELAND saka:

    Ta jau saka:katrs atpusas ka grib vai prot.Ja latvietem labak patik”babaji”-ludzu -tik uz prieksu.
    Tikai tad paliek neskaidrs jautajums par tam daudzajam sadzemdetajam”latviesu”organizacijam.Ko tad tas te daris?Macis tiem”babajiem” latviesu valodu,dziesmas un dejas?varbut apgraizis vel ari?
    (Ka zinams tad musulmani un ebreji savus viriesu kartas mazulus apgraiza pec Abrahama deribas).
    tad jau driz luteranju avju ganus vajadzes nomainit pret babaju islama priesteriem.

  6. andris - IRELAND saka:

    un kur tu Ieva lasīji rupjības,tikai tika nosauktas lietas īstajos vārdos

  7. Skala - IRELAND saka:

    Latviesu organizacijas jau tapec ir integretu jaunlatviesus ne ipasi baltus.

  8. kariina - LATVIA saka:

    sho staastu zinu, tikai no nedaudz savaadaaka spekta, dazas lietas Inga nokluseejusi, ka piemeeram to, ka vinjai tika izteikts piedaavaajums appreceeties un taadaa veidaa sevi nodroshinaat, jo ja reaali padomaajam tad kaa tu skukjis no kkurienes vari panaakt lai kaadam pieskjir viisu??? tur taks pat mulkjim skaidrs…
    runaajot par Ivetu – laikaa, kad notika attieciigie notikumi Ivetai nebija pat to pashu Ingas 19!!! taa ka nu spriezat pashi, cik Iveta slikta…. pie tam pat bik nelabums metaas, kad staasts ir tik sagroziits – vismaz 1. dalja, lai nomelnotu… par paareejo maviss viens…. ja jau cilveeks “aplauzas ” vienreiz, tad nah…. to dara veel un veel…. tas nav nekaads naivums…. tas ir vnk iid…

  9. kariina - LATVIA saka:

    akss.. aizmirsu piebst… raksta autoram buutu jaapiedomaa par vairaaku viedoklu uzklausiishanu nevis tikai vienu – subjektiivu…. jau lasot raxtu var redzeet daudzas nepilniibas…. dazi fakti piemineeti tikai kaa kkas un nav siikaaka izklaasta, kaas arii raxtu padara ne iipashi…

    bet pats galvenais – par to cilveeku tirdznieciibu – ieteiktu iepaziities ar Kriminaalikuma pantiem – ipashi ar KL 154.2 pantu!!! kaa arii CL 2352 prim pants… par goda un cienjas aizskarshsnu… mhm.. te saak ost peec tiesu darbiem….. aha, ka es saku…

  10. NLO - PAKISTAN saka:

    Kam te manas tauta nepatiks varbut krasas?Ta nerunasit par musa tautas.Man ir sliktas domas nak citadi gava par jusa tautas.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie