Pirmdiena, 26. septembris, Varda dienas: Kurts, Knuts, Gundars

ELA ierosina kā vienu no Latvijas prezidentūras ES prioritātēm izvirzīt Eiropas diasporas atbalsta politikas izveidi draugiem.lv

- 21.09.2012
Sadaļas: Mēs Pasaulē - Atslēgvārdi: ,

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) Latvijas valdību aicina uzņemties iniciatīvu Eiropas Savienības (ES) līmenī Eiropas diasporas politikas izveidē, balstot to izpratnē, ka tā dos būtisku ieguldījumu Stratēģijas 2020 mērķu sasniegšanā, www.portālam baltic-ireland.ie pavēstīja ELA komunikāciju referente Lāsma Ģibiete.

Šāda iniciatīva arī veicinātu apziņu, ka ES pilsoņi ir kopīgs ekonomisks un politisks resurss, kura ataudze ir visu dalībvalstu kopīga atbildība. ELA atgādina, ka bez diasporas politikas nebūs iespējams pilnvērtīgi īstenot nedz Eiropas kultūras identitātes, nedz Eiropas Savienības pilsonības koncepcijas.
ELA savā ierosinājumā vērš uzmanību uz to, ka mūsu partnerorganizācija – Eiropas valstu emigrantu nacionālo organizāciju federācija „Eiropieši Pasaulē” (angl.: The Europeans Throughout the World (ETTW)) – ir izstrādājusi virkni rekomendāciju Eiropas Savienības politikas veidotājiem.
ELA īpaši vēlas uzsvērt emigrantu dzimtās valodas un etniskās identitātes saglabāšanas jautājumu Eiropas pilsonības koncepcijas kontekstā. Savienības Pamatlīgumos tiek uzsvērts, ka tā respektē dalībvalstu nacionālo identitāti, ka Eiropas pilsonība neaizstāj, bet papildina nacionālo pilsonību, ka ES ir balstīta tādās kopīgās vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība un solidaritāte un ka tā respektē Eiropas iedzīvotāju kultūru un valodu daudzveidību. Tiek deklarēts, ka ES aktivitāšu centrā ir cilvēks. Šā iemesla dēļ ELA arī norāda, ka tiek ignorētas migrējošā darbaspēka – Eiropas pilsoņu – tiesības uz savas valodas un kultūras identitātes saglabāšanu. līdz 2004. gadam diasporu kultūras tiesības, atšķirībā no sociālajām un nodarbinātības tiesībām, nav bijusi aktualitāte iedzīvotāju zemās mobilitātes dēļ. Šobrīd situācija ir citādāka – jauno dalībvalstu iedzīvotāji daudz aktīvāk izmanto nodarbinātības iespējas citās savienības dalībvalstīs. Migrējošie ir pārsvarā gados jauni cilvēki (līdz 35 gadiem), līdz ar to ģimeņu veidošana un bērnu dzimšana notiek ārpus etniskās dzimtenes. Tas savukārt aktualizē jautājumu par migrējošo ģimeņu tiesībām saglabāt etniskās kultūras un valodas identitāti, it īpaši ņemot vērā, ka migrācija ir atvērts process un daļa no migrantiem sava darba mūžā laikā piedzīvos vairākus migrēšanas ciklus, tajā skaitā arī atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Minētās tiesības nav pretrunā ar dalībvalstu valstu centieniem stiprināt nacionālo identitāti un mazināt multikulturālisma ietekmi uz sabiedrības iekšējo kohēziju, jo runa ir par diasporas etniskās identitātes uzturēšanu papildus mītnes zemes identitātei. Piemēram, lielais vairums trimdas latviešu, kuri dzīvo Lielbritānijā vai Zviedrijā, ir šo valstu pilsoņi un runā šo valstu valodā, taču tajā pašā laikā ir gadiem ilgi uzturējuši savu etnisko identitāti. 2003. gadā Eiropas Komisija apstiprināja rīcības plānu valodu daudzveidības veicināšanai Eiropā laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam (Action Plan 2004-2006 „Promoting Language Learning and Linguistic Diversity”). Saistībā ar šo plānu dalībvalstis veicināja citu ES dalībvalstu valodu apguvi. ELA aicina atkārtoti aktualizēt minētajā rīcības plānā iezīmētos rīcības virzienus, pārveidojot tos par pastāvīgu politiku.
Lai arī diasporas jautājumu loks nav iezīmēts ES pamatlīgumos un līdz ar to uzskatāms par dalībvalstu kompetenci, tomēr, ņemot vērā Līguma par ES garu, un balstoties uz Līguma par ES darbību 2. panta 5. daļā paredzēto, ka dažās jomās un apstākļos, kas noteikti Līgumos, ES kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības, vienlaikus neaizstājot to kompetenci šajās jomās, ES līmenī ir iespējams veikt noteiktas politiskas aktivitātes arī diasporas jomā.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie