Trešdiena, 26. janvāris, Varda dienas: Agneta, Agnis, Ansis

Mazā, īsā konkursiņa uzvarētājs un pareizā atbilde draugiem.lv

- 30.07.2013
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi: , ,

Magnets_ar_portala_logo_1Paldies par jūsu atsūtītajām atbildēm, kurās minēts gan Krišjānis Valdemārs, gan Jānis Rozentāls, gan Rūdolfs Blaumanis. Tomēr ne viens vien konkursa dalībnieks ir uzrakstījis arī pareizo atbildi un to, ka jūlijs noteikti ir Jāzepa Vītola mēnesis, jo īpaši šogad, kad izcilajam mūziķim aprit 150 gadu jubileja.

Jau septiņpadsmit gadu vecumā nākamais komponists devās uz Pēterpili un Krievijā nodzīvoja līdz pat 1918.gadam. Latvijas brīvvalsts laikā Jāzeps Vītols kļuva par Latvijas Konservatorijas pirmo rektoru, kas vēl šodien lepni nes viņa vārdu. Otrā pasaules kara beigās, kad krievi atkal ieņēma Latviju, tāpat kā lielākā daļa latviešu inteliģences, Vītols devās bēgļu gaitās un Vācijā nodzīvoja līdz pat mūža beigām. Izcilajam “Gaismas pils” mūzikas autoram ir veltīta skulptūra “Mazais vijolnieks” un izdota jubilejas monēta.

Šoreiz ar uzvaru apsveicam Liānu Goldštremu!
Ar konkursa uzvarētāju sazināsimies elektroniski, lai vienotos par balvas saņemšanu.


  1. …saspringtās attiecībās ar varas iestādēm Vītols izvada konservatoriju cauri valsts 1940.gada staļiniskajai okupācijai, divas reizes iesniegdams demisiju, bet to atsaukdams, tikko uzzina, ka viņa vietā nāktu ieliktenis no PSRS. Nepadevīgs viņš paliek rektora postenī arī nacistu okupācijā kara laikā, bet 1944.gada sākumā izšķiras par riskantu politisku soli-liek savu parakstu zem Konstantīna Čakstes vadītās nelegālās Latvijas Centrālās padomes memoranda Rietumu valdībām par abu okupāciju-staļiniskās un hitleriskās-neatzīšanu un par nepieciešamību atjaunot neatkarīgu, demokrātisku valsti. Ar grūtu sirdi 1944.gada rudenī Jāzeps Vītols kāpj bēgļu kuģī un, nonācis kara postītajā Vācijā, vēlāk saka: ..atbraucu tādēļ, ka negribēju solidarizēties ar varu, kas manai tautai ir nodarījusi tik daudz posta.” Viņš ar dzīvesbiedri Anniju ir tikai divi no apmēram 130 tūkstošiem Latvijas civilbēgļu pēc kara Vācijā. Jau drīz tie sāk pulcēties koros, dziesmu dienās un pat Pirmajos trimdas dziesmu svētkos Eslingenā. Paguris bēgļa klejojumos, Vītols šais svētkos nepiedalās, bet mūziķa darbu nav pametis. Koriem trūkst dziesmu nošu, un tad Lībekas latviešu slimnīcā pie Vītola istabiņas durvīm veidojas diriģentu rinda, kamēr tās iemītnieks pēc atmiņas uz papīra atjauno dziesmu nošu rakstu katram pēc vajadzības. 1948.gada 24.aprīļa rītā tai pašā slimnīcā pulcējas Lībekas Otrās latviešu kultūras nedēļas organizācijas komiteja ar goda priekšsēdi Jāzepu Vītolu. Viņš pasniedz labākā vīru kora diriģentam Robertam Zuikam savu pēdējo dziesmu ”Kalējs” ( K.Skalbe ), bet pēcpusdienā aiziet Mūžībā…



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie