Piektdiena, 9. decembris, Varda dienas: Sarmīte, Tabita

Moris savu ir izdarījis, moris var iet? draugiem.lv

- 23.05.2014
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi: , , , ,

IMG_4296Pēdējos mēnešos daudz tiek runāts par desmit gadiem, kurus Latvija un pārējās toreizējās paplašināšanās valstis ir aizvadījušas Eiropas Savienības (ES) sastāvā.
Lai arī latvieši darba meklējumos uz Īriju devās jau pirms 2004.gada maija, pēc šī datuma migrējošo strādnieku straume no Latvijas kļuva krietni liela.

Ne vienu reizi vien prātā ienācis jautājums – kādi bija patiesie iemesli, kas lika Īrijai atvērt darba tirgu toreiz jaunāko dalībvalstu pilsoņiem?
“Eiropas Savienība jau vēsturiski ir veidota, ievērojot vairākus atslēgas principus un vērtības, no kurām viena ir pilsoņu brīva kustība. Tā jau no paša sākuma ir bijusi Eiropas Savienības kodolā. Eiropa ir cilvēku satikšanās,” apgalvo Eiropas Politikas centra pētniece Klēra Derē.
Taču, kā zināms, tikai Īrija, Lielbritānija un Zviedrija izrādīja reālu solidaritāti ar nabadzīgākajiem austrumeiropiešiem, citas vecās Eiropas valstis viņiem faktiski palika slēgtas.
Var piekrist ekspertiem, ka ekonomika ir galvenais aizbraukšanas dzinulis, bet kas veicina kādas valsts vēlmi pieņemt šos izbraucējus? No vienas puses – tie paši ekonomiskie faktori, kas nosaka, ka strauji augošā tautsaimniecībā darba rokas ir ļoti vajadzīgas, ka darba devējam vienmēr izdevīgāk ir maksāt strādniekam mazāku algu, pie kam, ja šis strādnieks darbu veic apzinīgi un rūpīgi. Ķeltu Tīģera laikā iebraucējus ar lielāko prieku pieņēma darbā pat tad, ja viņu angļu valodas zināšanas varēja pielīdzināt nullei. Paši īri ekonomikas uzplaukuma gados šos vienkāršos darbus nevēlējās veikt, bet imigranti strādāja kā traki, apreibuši no laimes par saņemto algu, savukārt valsts kasē „iebira” viņu maksātie nodokļi. Šur tur kuluāros gan ir dzirdēts viedoklis, ka Īrijas laipnībai bijis vēl kāds iemesls – līdz tam diezgan noslēgtās salinieku nācijas „asiņu atjaunināšana”. To sarunās atzīst paši īri, kaut arī oficiāli tas, protams, nav nekur deklarēts.
Kopš krīzes viss ir mainījies un šiem iemesliem vairs nav lielas nozīmes, bet tagad, pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām, par tiem liek domāt pašu īru paustie viedokļi.
Atcerēties teicienu „moris savu ir izdarījis, moris var iet” lika nesen portāla Politics.ie forumā pamanīts komentārs par Īrijas pārlieku dāsno sociālo pabalstu sistēmu. Par to daudz runā dažādos līmeņos un diezin vai tam nepiekrīt arī vairums Zaļajā Salā dzīvojošo ārvalstnieku. Tomēr smagas pārdomas rosina komentētāja Texal Tom uzskats, ka āfrikāņi un austrumeiropieši, kuri šeit „joprojām ierodas, lai strādātu ļoti zemu kvalificētu darbu vai sēdētu uz pabalstiem”, ir vainīgi pie visām nelaimēm valstī. Arī pie tā, ka tagad ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, universālā sociālā nodeva un maksa par ūdeni, bet smagi slimiem cilvēkiem tiek atņemtas medicīnas kartes…
Vai tiešām tā ir? Atmiņā ataust pirms vairākiem gadiem kādā The Irish Times rakstā par migrāciju manīts fakts, ka 45% īru nācijas dzīvo no sociālajiem pabalstiem, daudzi no tiem – no paaudzes uz paaudzi. Neizdevās atrast informāciju, kas apstiprinātu šo procentu objektivitāti, bet piebildīšu, ka raksta autors bija šī lielākā īru laikraksta žurnālists.
Texal Tom piemin latviešus, kuri savā valstī bezdarbnieku pabalstu varot saņemt tikai 9 mēnešus, bet Īrijā – pilnīgi likumīgi pat 40 gadus. Taču viņa rakstītajā nav ne miņas no sašutuma par to, ka gadu desmitiem tiek maksāti sociālie pabalsti kādam, kurš nevienu dienu savā dzīvē nav strādājis, bet ir piedzimis kā īrs. Savukārt iebraucējam, kurš, piemēram, 3 gadus ir nostrādājis Monaghan sēņu fermā un maksājis nelielus nodokļus, pēc darba zaudēšanas autors ieteiktu vai nu atrast jaunu darbu vai doties atpakaļ uz turieni, no kurienes tas ieradies.
Protams, katrs saimnieks savās mājās var rīkoties kā viņam tīk. Piekrītu, ka Īrija jau sen vairs nevar atļauties tik dāsnus sociālos maksājumus un ka sistēma ir neloģiska, absurda un tai tiek tērēti milzīgi līdzekļi. Taču Live Register dati liecina, ka, piemēram, aprīlī no 388559 bezdarbnieku pabalstu saņēmējiem tikai 17,3 % bija ārvalstu pilsoņi, no kuriem nedaudz vairāk kā puse bija austrumeiropieši.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie